vai ne?

ilx, ceļš pie vilkiem brīvs, uz priekšu! Komforts mīļāks, ko? (Pse, vilku mīļotāji)

Nu, tad, Ube, pēc Tavas loģikas - gribi puķītes svētkos, a nu ka marš dārzu ravēt!

Ube? Vilku mīļotāji, zirgu mīļotāji, kaķu mīļotāji... Bet vai acis pamielot, pavērot neiespējami arī ar skaistu, gudru, saprātīgu ienaidnieku? Un arī ja ne ienaidnieku- tad vnk kā daļu no dabas? Mēs taču arī tikai daļa no dabas.

Ilx, man patika doma, stādīšu puķes, bet Tu varētu uzrakt dārzu... gaudodams kā vilks

Bet jā, kamēr ārā mīnus trīsdesmit, tādu klipu rādīt nebija veselīgi

Jā, versij, pavērot caur TV ekrānu man ļoti patīk... bet teikt, ka tos mīlu, būs melots.

Svilpi - googlīte palīdzēja? Bet varbūt tas tīnis, kurš šo itkā Hitlera teicienu ielicis kādā sviestainā diskusijā, vienkārši kļūdās?
Ādols - Ēriks, suns - vilks, kāda šķirba neaptēstam, ar svešu ideoloģiju apsēstam tīnim?

Palieku pie savas domas, tikšu pie sava grāmatu plaukta, pameklēšu. Ja ne tāda, tad vismaz līdzīga doma, par kopību ar vilkiem, tur bija.

februāris ir karnevālu mēnesis..

Caur TV ekrānu... vai caur kompi... reizēm atpūtas un pārmaiņas pēc pavērot vilkus... Tautā.lv

Cilvēks cilvēkam vilks.

kāds var uzviklt vilka masku, kāds sētas kranča, bet vēl kāds seska

ilx | 26.02.2012. - 23:00:30

es tak neapgalvoju... vnk tādu atradu..., taču izlasot prātā pavīdēja tāda atmiņa, ka kaut kur jau to reizi esmu lasījis/ dzirdējis saistībā ar ādolfu...

... esmu vilkus saticis vairākkārt... pirmo reizi, kad rīta agrumā, vēl tumsiņā, bridu pa sniegu uz autobusu, uz skolu... laikam kādā 3. klasē... iznāca 2 mežmalā, noskatījās kādu brīdi uz mani, un tad mierīgi iebrida atpakaļ... bet manas baterijas gaismā tur bij vēl vairāki spīdoši acu pāri... attālums kādi 50 metri... pēc tam vairs tik tuvu nav nācies satikt... man te ir pārāk apdzīvoti meži... vilkiem vajag klusākas vietas... šeit viņi parādās tikai caurstaigājot - tranzītā... pēdējo reizi pagājušoziem - pa logu noskatījos kā šamie rindiņā aizrikšo pār lauku... man te ir tāC zvēru koridors gar māju... abās pusēs ciemati, vienā malā upe, otrā purvi... nākamā pāreja pēc 10 km...
... man patīk vilki... bet tikai tie, kas brīvībā, ne būrī... un tie teikumi, kas sagrābstīti no sērias -viena tante teica, lai paliek pašu ziņā... kas kaut reizi ir pamēģinājis padomāt kā vilks, sajusties kā viņš, tas spēs saprast to brīvību un neatkarību, kāda mums visiem dota, bet par kuru daudziem pat bail padomāt...

Anksunnamuna: ... ir suņi un ir vilki...

Būtu labi, ja tā būtu. Tā nav. Ir arī suņvilki un vilksuņi: suņu un vilku/vilku un suņu krustojumi. Latvijas apstākļos bīstams maisījums: 1. suņu ģenētika un paši suņi iemāca vilkiem nebaidīties no cilvēku klātbūtnes. Jau minētie pētnieki un pētnieces fiksējuši tādu hibrīdvilku populācijas: mežā dzīvo un nāk -- un ved čomus līdzi -- "medīt" cilvēkmītņu tuvumā: no aitām un teļiem līdz sētas sunim pie ķēdes: cilvēciski = vieglāk -- kā uz ankambari, ledusskapi, pagrabu! Garantēti. Tieši tādēļ ik pa laikam nomedī kādus dīvainus radījumus: aplama spalva -- apmatojums, Harald... Mainījušās galvaskausu formas... Utt., utml.

Visai loģiski, -- tais neražās ne jau vilki vainīgi, bet gan cilvēku pašu izpausmes: darbību rezulti.

mani apbūra krēpjvilks.. uz mūžu.

vilki skaisti dzīvnieki, gudri un spēcīgi, tieši tāpēc cilvēki tos necieta (neciešs) baidījās (baidās), sacerēja tik daudz folkloras un centās iznīdēt. tas taču tik cilvēcīgi. dzīvē esmu sastapusies ar vilkiem, viereiz pat ļoti neomulīgā situācijā, taču nekad nekas no "nostāstiem" nav piepildījies. mūsdienās vilks sen vairs nav drauds cilvēkam.
"asfalta bērniem" varu ieteikt labu "extrēmo" adrenalīna izraisītāju - naktī mežā paklausīties, kad vilki gaudo :) senie instinkti jums iebelzīs ar labu kokteili :)

Vilks_plēsējs, bet zinu noteikti, ka neko labas sajūtas nav, kad nakts melnumā mēža ielokā dzirdi ne tik tālu vilku gaudojam. Viss sastings, jo nav dota tik izcila oža, redze ar ne tik izcila, kājas neveiklas.

Noskatoties juutuubee klipus par vilkiem vai citiem zveeriem, taa vien liekas, ka tie ir daudz gudraaki, saprotoshaaki, iejuutiigaaki par cilveekiem.

Tāpat kā daudzi citi šolaik, latvieši un latvijieši dažās būtiskās jomās ir degradējušies, kļuvuši pašpietiekami šā vārda negatīvajā saturā: pārtiek no citu saražotā, ilgi velk dzīvību uz, lielākoties svešu zāļu rēķina, izmanto svešas gudrības -- paši savējās neizgudro, priecājas par svešām stutēm -- ES, NATO -- un brīnās, ka par stutēšanu stutētāji ņem viņu zemi u.c. labumus, vērtības.

Kad latvieši bija stipri un gudri, izglītoti un vairāk domāja paši ar savu galvu, viņi bija slaveni ne tikai pa visu sava laika Eiropu: tas gan bija pasen: pirms vismaz tūkstoš gadiem, piem., starp 9. un 11. gadsimtu. Par Latvijas toreizējo prāta un izglītības eliti -- "burvjiem", zintniekiem -- skauģi un pamuļķi izplatīja bailēs nevis izsmieklā pamatotas leģendas. Tolaik Latvijas iedzīvotāji centās saprast apkārtējo vidi un cienīja visu, ko paši bija sapratuši: tā laika Latvijas zinātne bija eko-Lōģiska un pašu, nevis, piem., vāciešu u.c. no ārpuses atnestas senebreju pasakas un teikas...

Kad latvieši bija stipri un gudri, viņi -- arī -- no stiprajiem un gudrajiem mācījās. Tolaik latvieši cienīja vilkus, sapratu vilkus un mācījās no vilkiem: Vilki dzīvo mazās, nelielās grupās, bet -- ja vajag, nemirst/necieš vadu vienatnē: prot medīt arī pa vienam. Vilki vissekmīgāk izmanto mazo grupu principu -- kaimiņu ģimenes kopēju interešu labas var apvienoties medījuma labad, nekautrējas kopējo interešu labad klausīt bara gudrākajiem un stiprākajiem, jo apjēdz, ka tie palīdz izdzīvot. Sliktus vadoņus -- sliktus medniekus un aizstāvjus vilki -- nepārvēl, bet gan nomaina. Tādēļ visgudrākie visgudrākais vilks ar pašcieņu distancējas no tiem, kurus vairs nespēj vadīt un sargāt -- aiziet nomirt viens.

Vēl pirms simts gadiem pasaules lielākā daļa kļūdaini bija pārliecināta, ka aiztsāvties un iekarojot vajag lielus pūļus -- kā XX gadsimta 2 pasaulskaros. Pirms 1000 gadiem latvieši aizstāvējās, karoja un uzbruka, un medīaj kā vilki: mobilās/ļoti kustīgās grupās, naktī. To latviešiem pirms 1000 gadiem zināmo patiesību pasaule atskārta tā īsti ļoti nesen, pirms knapi 70 gadiem, toties tagad visās armijās ir mazo grupu mobilās un naktī redzošās vienības un arī visi teroristi strādā ar mazo vienību mobilo un efektīvo taktiku.

Tātad, kad latvieši bija gudri un stipri, viņi paši sevi sauca par vilkiem un vilkatiem/vilkašiem, spēja tālu un ātri skriet, naktī mežā neapmaldīties, un -- arī ļoti izdomas bagāti: kā vilki.

Tagad atlikušie latvieši māžojas pakaļ saviem pretiniekiem un ienaidniekiem, nesaprot savas kādreizējās vērtības, pielūdz un stāsta svešas pasakas, jo savējo maz vai nemaz un garām tie laiki, kad pašus latviešu cienīja un apbrīnoja -- arī rēķinoties un baidoties kā no Vilkiem! Vilka ādā tērpts tēls, kurš prata pazust starp priežu saknēm, bija sencilvēku karotāja meistarības un izdzīvošanas prasmes zīme. Vārgajiem pretiniekiem, kas arī nebija stulbi, atlika izdomāt pretlīdzekļus un stāstīja sliktas pasakas par toreizējiem latviešim tik ilgi, kamēr tagadējie latvieši noticēja paši. Tagadējie nav ikdienišķas vajadzības saprast, kas, kur un kāpēc notiek: vieglāk ilūzijās par pašpietiekamību gadiīt "podačkas" un piespēles no citiem: negatīvā evolūcija -- degradācija -- no Vilkiem pie krančiem...