Izbēgama vai neizbēgama, tas ir atkarīgs no konkrētajiem cilvēkiem. Bet tas gan ir fakts, ka pēc daudzu gadu kopdzīves attiecības nekad nebūs tādas, kā sākumā. Šauties vai nešauties, tas atkal ir katra paša ziņā

Bet ir arī tā... kā sākas viss no jauna... un stiprāk, ka sākuma...

Junona, par to "faktu, ka nebūs tādas, kā sākumā" drīkst smalkāk? resp. būs saskābušas un nebaudāmas, jebšu otrādi - labi nostāvējušās un tamdēļ gardākas? Kā vīns?

Ar cerībām raugos uz šā diskusa rakstiem:)

Katrs gadījums ir savādāks..katra laulība savādāka..neviens nemeklē ārpusē to, ko saņem savā ģimenē... tā tika uzskatīts, bet laikam jau nav arī tā..

pilnigi nekā slikta nesaskatu rutinā..jebkadā..ir mierigi, stabili...

Piektdieni, kā jau teicu, viss atkarīgs no pašiem cilvēkiem. Var būt gan tā, gan tā

Bet ja tā godīgi mēs paskatāmies apkārt, tad es no ilgi zināmiem pāriem, vien dažus zinu, par kuriem varētu teikt, te nav ne rutīnas, ne kreiso pagriezienu...

speeja -iemiileeties no jauna vecajaa buutu jaakultivee no’’ mazaam dienaam’’, nevis stipri un uzticiigi miileet ( izklausaas, kaa pienaakums)

rutīna iestājas ... un tas ir fakts un dabiski... bet jāmāk un jāgrib atrast ko jaunu, interesantu otrajā pusītē. Un arī protams... otrādi... jo viens nav cīnītājs

runtina varbut nav ja ir dzērajs vai psihopatc vai abi kopā... tad gan nekad nezini kas notiks

Paredzamība visu galē un tā jau ir tā rutīna, kad zina visu līdz mielēm.

Jebkuram vajag to lidojuma sajūtu un to sajūtu nedod tikai un vienīgi akts, bet gan flirta spēle. Tēviņš vienmēr grib apliecinājumu, ka vēl ir gana labs ērzelis, bet mātīte, ka vēl sprauna dabūjama... ;) / mazliet lirikas/

Var iemīlēties otrreiz un trešo reizi vienā un tajā pašā cilvēkā... bet visu laiku atrasties uz viļņa nesanāks... var vien censties saglabāt mīļumu un cieņu... tikai jā, tam nu nepieciešami divi..

Ank..man tā bija un reizēm paziņas teica - tev nu gan ir interesanta dzīve !!

Es domāju, ka, lai varētu par cilvēku teikt, ka viņš paredzams, tad viņam ir jābūt reti garlaicīgam tipam.
Es nezinu kā es varētu iztikt bez savas mīļotās rutīnas. Garlaicība saķer, bet pa retam. Pat īpaši neko izmisīgi nedarot, tā pāriet tikpat ātri kā sākusies.

pienenit..nu re, un vai tad Tu nebūtu labak priecajusies par "rutīnu"?

Tur nu Tev taisnība

Nekādas rutīnas nav... ir darbi un nedarbi un tos ir jādara ar prieku... Darbs, vai ģimene, vai bērnu audzināšana...

Redz, rezultāts jau ir atkarīgs no pieliktās enerģijas virziena- uz esošo attiecību pilnvērtīgu funkcionēšanu vai uz akal jaunu un janu tēviņ/mātīšapliecināšanos

Rutīna jau īstenībā var iestāties jebkur gan darbā, gan ģimenē, gan arī attiecībās ar draugiem.

Nezinu, bet man jau šķiet, ka var jau pie pirmajām rutīnas iestāšanās pazīmēm ģimenē meklēt jaunas attiecības, bet paies pāris gadiņi un iestāsies atkal tā pati sasodītā rutīna. Visu mūžu meklēt kaut ko jaunu ik pēc pāris gadiem? Nezinu, varbūt, kādam tā patīk.

Bet man jau šķiet, ka visburvīgākā sajūta pārņem, ka tu vari ar pēc 10 gadiem paskatīties uz savu otru pusīti un izrauties no tās rutīnas. Nu jā, bet tur jau jābūt diviem cilvēkiem un ABIEM ir tas jāgrib!!!!