Skatos, vakar atvērtā un vakar arī aizvērtā (laikam jau loģiski > stāsts tak par vienas nakts pasākumiem) sarunā pie beigu gala nonākuši pie neizbēgamās (?!?) rutīnas.
Tipa, ātrāk (vai vēl ātrāk) brilles nost, acis vaļā, maigums vienreiz gadā, kā pasprūk - tā pa kreisi, koroče - viena garlaicība... Un trakākais - gluži vai obligāti, paredzami un prognozējami.
Tad ko tagad > nošauties?