Bāc, atkal pele nogļukoja

Kas vainas vīram piedalīties dzemdībās?

Alegre, tieši tā. Un Madonas drāmas iepriekšējie apraksti liecināja, ka atbildības šoreiz Madonas dokteriem bija vietām par maz, vietām, ļoti ticams un iespējams, nemaz. Interesanti būtu uzzināt, vai taisnība, ka 2 vecmātes jau prom uz pašu vēlēšanos: hm, kāpēc?

Desperados, gadu precīzi nepateikšu, bet biobiliotēkā kādus 30 žurnālus purināt nav iespēju -- 1984? 1985? ... Toties pilnīgi droši zinu, ka bildēja Uldis Pāže, -- tas pats, kurš tagad bildē Saeimā, reizēm arī Ministru Kabinetā viņam pašam garlaicīgākas norises.

Vainas droši vien nekādas, bet es negribētu, lai viņš dzird kā es bļauju un redz to asiņu jūru. Mans dēls piedalījās savas meitiņas dzemdībās, bet tik un tā pašā dzemdību brīdī izgāja ārā, un es viņu saprotu. Pēc tam viņš gan pārgrieza nabassaiti. Toties manās pirmajās dzemdībās bija klāt klasesbiedrs Viņš bija medicīnas stundents un bija praksē 1. slimnīcā tieši tad, kad es dzemdēju, viņš gan man rociņu turēja un lūpas slapināja. Ar ūdeni, protams

Alegre, kāda nu tur vaina, toties kādu jandāliņu tolaik mietpilsoniskās, galvenokārt, tantes centās sataisīt! ...
Dāmas, kas dzemdējušas vīram klātesot, lielākoties ir pateicīgas pa papildus mieru/bezstresu/stresa mazinājumu. Reizēm no vīriem bail mediķiem, jo -- klātesošie vīri ir liecinieki/acis no malas... Protams, ir zināmi vīri, kas ģībuši un mediķi palīdzējuši arī īslaicīgi kritušajiem lauleņiem.

par teva klatbutni dzemdibas..tur katrs gadijusm indivuduals..katra zinja es domaju, ka to nevajag virietim "brivprātigi piespiedu kārta" uzspiest, ka tagad visi tā dara..un man ar vajag...
a ja vinjs tam gatavs o.k.

junona, nez, man gan liekas, ka vīrs ir ļoti labs atbalsts sievai. Vismaz vīra balss sievu parasti nomierina vairāk un tajā arī ieklausās vairāk, nekā ārstu balstīs. Vismaz manā gadījumā noteikti. Pirms trim nedēļām pats piedalījos mūsu bērna dzemdībās, bet nabas saiti gan negriezu - lai to dara profesionāļi - man galvenais ir sievas un bērna labsajūta, nevis sava ego apmierināšana... bet tas arī katram savs - varbūt citam tas liekas baigi forši.
Un ne jau tur baigā asiņu jūra bija. vismaz mans uzdevums nebija skatīties, kā sīkais nāk ārā, bet gan uzmundrināt sievu un teikt viņai, ko darīt.

balstīs=balsīs

alegre apsveicu..

un TU redz esi moderns jauns virietis..tad kad mes omes dzemdejam tas bija vel kas neiedomajams..
nu tas viens gadijums ar Vikmani nebija ikdiena..
kads virs dzemdibas???, ja sarunaties ar teti pec dzemdibam vareja tikai bljaustoties pa logu..
un bernu tetis ieraudzija diena, kad laida ara no slimnicas..
apmeram pec nedeljas

Alegre! Prōzit! Apsveicu!

Alegre, tas tiešām ir ļoti individuāli. Nu man to negribējās, un es nedomāju, ka man būtu baigā labsajūta, ja mans vīrs būtu blakus. Bet kā jau teicu, mums neviens to pat nepiedāvāja, un vispār es dzemdēju pa blatu , man bija vesels konsīlijs blakus, studentus ieskaitot. Bet otru puiku es izspiedu tik ātri, ka pat vecmāte knapi noreaģēja

alegrem pareizais piegājiens, vīram nav jāstāv tanī galā, bet gan pie sievas blakus, galva jāglauda un roka jādod, kur iekniebties...

:))) super stāsti, super pieredze... jūs no vienas puses-es no otras;)

Tavtaurenis?! No vīra puses? Vai no vīrišķīgas ginekoloģes puses?

Kad man dzima meita, tad tā metode, kad vīrs piedalās dzemdībās, tikai vēl sākās.
Es negribēju, lai vīrs piedalās, jo baidījos, ka izskatīšos nepievilcīgi.
Tomēr vīrs ļoti gribēja, pats skrēja pie dzemdību nama vadības ar davanām, lai tikai tiktu klāt.
Izgāja ārstus un analīzes, toreiz bija tāda prasība.
Un viss tiešām bija ļoti labi, nemaz nevar salīdzināt ar pirmajām dzemdībām, kad dzemdēju viena.
Ar to gribu teikt, ka ja vīrietis ir pārliecināts, ka to grib, tad viņam arī jābūt klāt.
Bet ja vīrietis negrib, tad labāk to neuzspiest un nepierunāt, ne katrs vīrietis tam ir gatavs.

junona... ģimenes dzemdības sāka praktizēt deviņdesmito gadu sākumā(ja atmiņa neviļ)..

marīn... pote nevietā;)))

TT, ne jau pote, -- darbnedēļas nogales joks/joka mēģināJums...

tad, kad dzima jau mūsu trešais bērns, tad bija šī iespēja tētim piedalīties. Es respektēju sava vīra izvēli tomēr par nepiedalīšanos, jo tie tajā laikā bija šie paši pirmsākumi un godīgi sakot, ne visi tik ātri pārslēdzās uz tām kopīgajām dzemdībām.;) Bet ar trešo bērnu bija forši vismaz tas, ka varēja normāli satikties un nevis visu laiku tik caur loogiem bļaustīties un sarakstīties ar zīmītēm, kuras pārnēsaja dzemdību nodaļas personāls