nunu, un kā tad izpaužas traļi vaļi? :D

Vo, vo... gan jau kāds no 4 bērniem padomās par to, vai ta man galva jālauza??

Pieņemsim, ka viņi par to parūpēsies :) Bet kā tad izpaužas traļi vaļi? :)

Nū, piemēram... varu iet uz randiņu mammai neatskaitoties..

Nu to jau var darīt no gadiem 18 :) tam nevajag bērnus dzemdēt :) Es vispār varēju iet kur gribu un neko nesakot no gadiem kādiem 6 :) tā kā tas nav "īpašais traļi vaļi" :D

Alegre, par īpašiem traļi -vaļi es pačukstu uz auss...

Par mani shovakar liist Rozaa lietus... ;))Un atminjas, taas ir vissjaukaakais, kas ir ... ;)))..Manas domas un atminjas kliist pa beerniibas takaam... :))

Laikam katram cita uztvere .
Kad man kļuva garlaicīgi ar vienaudžiem, aizgāju strādāt, un faktiski pieaugu apm. pusgadā, jo vide bija - pieaugušie. Un darbs arī - pieaugušo.
Un posma otrā galā - ja zini, ka neko vairs labāku neizdarīsi, ļauj lai jaunākie dara, bet drusku uzraugi tos, lai galīgas muļķības nesastrādā... tomēr zināma relaksācija jau ir.
Bet pa vidu... raibums un ņirbums gadu desmitiem, bet arī tas ir interesanti...

Spare1... :)
Versija... :)

Visos skolas gados ar vienaudžiem tā īsti interesanti ir bijis ļoti reti -- vienīgi epizodiski. Man uzticējās pieaugušie, kuri atbildēja uz maniem jautājumiem, bet man nebija pieškirtas tiesības dzirdēto izplatīt: staigāju kā švamme, kas uzsūc izformāciju, bet bezatbildīgi neatdod: kād augstskolas laikos jau sāku strādāt, pie tiem maniem dzīves skolotājiem, kuri bija dzīvi, centos tikt klāt otrajos un trešajos apļos un ieguvu ļoti daudz... Par to nekad nebij bijis vajadzības runāt ar meitu, toties tad, kad pēc vidusskolas beigšanas un iestājas augstskolā viņa "satusēja ar tagadējo manu znotu", es pavaicāju, -- kādēļ izvēlējies vīrieti, kas par 13 gadiem vecāks: vai vienaudži visi brāķējami, -- man atbildēja, ka vienaudžiem tikai tusiņi prātā/"pakaļas" par vieglām, -- ar tiem nav isti, par ko runāt... Biju gandarīts kā zilonis auru laikā... :) Un pagaidām vēl arvien neesmu vīlies meitas uzskatos...

Vienīgā -- relatīvi -- vienaudžu vide bija padarmija, tomēr arī tur gadījās trāpīt radiolokācijā, kur prasta zaldātu darba bija pamaz, daudz darīšanu ar virsniekiem, sakaru un radiolokācijas inženieriem: īsti spožo tuvumā nebija daudz, bet no 2 dienesta gadiem pusotram noteicošajam derēja makten labi, -- par spīti ģedovščinas klasikas elementiem kaut kur sīki pa vidu...

Versij, īsti pieaudzis nejūtos arī tagad un nav vēlmes klasiski pieaugušam justies, -- laimējies sastapt daudzus cilvēkus, gan kungus, gan dāmas "pāri 80-it", vecākajam bija 107 un skaidra galva, un arī tie bija dzīvi cilvēki ar minimālām stērķeles devām karakteros.

marīn, mazo ganiņ, tavi -remember-jau pēc memuāriem izklausās, kas nepareizajā vietā tiek rakstīti... :)

O(:_-=

marīn, un tu mani nemaz? ... nekur?... nepasūtīsi? :))))))))))))

Uzkūlos, man domāt, simpātiksi domājošas/reālas "učenes" starpausu telpai ar labu pelēkās vielas ražu, atbilstošu tēmai, pavērojot citos leņķos, turklāt pietiekamā vairumā:

"Pagājušajā gadā, 1. septembrī es viņus saņēmu - raibu kompāniju no visām Latvijas malām. Un te nu ir bēdīgais rezultāts. Nolikuši jau ir visi. Ja atzīmi liktu es, nevis kompjūters, tad nez vai dažam labam tā būtu sekmīga. Vienīgais mierinājums, ka lielākā daļa, tomēr, blēņas nerakstīja un tie, kas strādāja pie barikāžu projekta, zina, Baltijas ceļš nebija remontdarbu akcija un, ka 1991.gada janvārī Bermonts nebija pie vainas.


Lāčplēša diena nav tāpēc, ka kādu būtu saplēsis lācis.

Rīga bija straķēdisks mērķis.
20. janvārī vācieši šāva ar neona lodēm, kas naktī spīd.


Baltijas ceļš:

Ceļš bija drausmīgā stāvoklī un ieradās meistari, lai to salabotu.


Lielu izbrīnu izraisīja, kad tika pavēlēts latviešu specvienībai iebrukt TV ēkā, kur tie nošāva Krievijas miličus.


Latvieši veidoja aizcietinājumus.


Barikāžu laikā no visas Latvijas brauca pavāri, lai pagatavotu ēdienu barikāžu aizstāvjiem. Bet, ar laiku Rīgā izbeidzās visa pārtika.


Bernonts bija tāds kā kņazis.


Bermonts bija PSRS pārstāvis. Liktenīgajā 20. janvārī bermontieši bija tikuši līdz Rīgai. Vienīgie latvieši, kam bija ieroči, bija miliči. Viņi ar saviem nedaudzajiem ieročiem aizstāvēja latviešu prezidentu, politiķus un valdību. Bermonts pasaulei bija teicis, ka ievieš jaunu reformu un visi viņam uzticējās. Bet, kad bermontieši bija Rīgā, to filmēja un translēja tiešraidē pasaulē. Līdz ar to 20. janvāris ir barikāžu diena.


P.S.

Izlasot šīs rindas rodas jautājums: kas par skolotāju/iem māca šos bērnus? Tā esmu es, jūsu padevīgā kalpone. Vai varat iedomāties, ka vēl dienu pirms eksāmena es sīki un detalizēti skaidroju gan par Bermontu, gan par barikādēm. Arī tas jefiņš no latviešu specvienības, gan tas ar neona lodēm un, protams, tas, kurš sacerējis lielākos murgus, ko man dzīvē nācies lasīt... visi bija klāt un it kā atradās vienā telpā ar tiem, kas, dīvainā kārtā ne tikai klausījās, bet arī dzirdēja un, galvenais, saprata.

Es gribu uzdot citu jautājumu: kas par vecākiem audzina šos bērnus? Kāpēc viņi nezina nekā par to, ka vecāki stāvēja rokās sadevušies dzīvajā ķēdē? Kāpēc nezina, ka barikādes nebija pavārmākslas konkurss, ka mamma un tētis tur bija gatavi pat mirt un par kulināriju nez vai domāja...

Ko var gribēt no maniem nabaga jefiņiem, ja kolēģe ( ķīmiķe) izbrīnā iepleš acis un saka: "Vai tad jaunlatvieši un jaunstrāvnieki nav viens un tas pats?" Un lielākā daļa skolotāju, kas nemāca vēsturi, uzskata, ka tas ir ļoti viegls priekšmets - nu, izlasi kaut ko un kaut ko pastāsti... Tā viņi acīmredzot ir mācīti iepriekš, jo domāt... Nu tāda greznība ir rets viesis mūsdienās.



Man ir tik daudz rūgtu vārdu tāpēc, ka darbojoties ar visiem iepriekšējiem sliņkiem, slaistiem un atpūtniekiem, es tomēr panācu rezultātu. Ne jau zināšanas. Esmu svēti pārliecināta, ka dot zināšanas nav mans uzdevums. Es radīju vēlmi tās iegūt. Radīju interesi. Šogad nē. Šogad kā pret sienu."

Noliksim sliktaas atminnas taalaakajaa plauktaa, bet atcereesimies to labo, skaisto. Nav ko vienmeer to beedu, naida kkeseli valkaat liidzi. Un visi visu taapat nekad nezinaas, neatcereesies... i nevajag.

Nevajag? Tad nu ga-a-an labi-i-i-i... Nuja, mankurtisms un tā izcelsme... to tiešām labāk nezināt...

Es šai parādībai pamatu redzu modīgajā sava ego celšanā. Kaut visi konkursi, mācības, kur piedalās jebkura vecuma dalībnieki: vispirms pats un konkurentus apkarot jebkuriem līdzekļiem. Pašiem sava "mode" būtu vajadzīga, -- tautiskāks, valstiskāks, perspektīvāks ir tas, kurš nekautrējas un māk labākos ieraudzīt nevis sevī, bet sev blakus: rados, kaimiņos darbabiedros, sākot ar to, ka bērndārznieks mācētu pateikt, ar ko laba ir kaimiņu Anniņa un Pēterītis no miesta otra gala. Ar sevis noniecināšanu tam nebutu gan nekāda sakara...

Nevajag? Tad nu ga-a-an labi-i-i-i... Nuja, mankurtisms un tā izcelsme... to tiešām labāk nezināt...

Es šai parādībai pamatu redzu modīgajā sava ego celšanā. Kaut visi konkursi, mācības, kur piedalās jebkura vecuma dalībnieki: vispirms pats un konkurentus apkarot jebkuriem līdzekļiem. Pašiem sava "mode" būtu vajadzīga, -- tautiskāks, valstiskāks, perspektīvāks ir tas, kurš nekautrējas un māk labākos ieraudzīt nevis sevī, bet sev blakus: rados, kaimiņos darbabiedros, sākot ar to, ka bērndārznieks mācētu pateikt, ar ko laba ir kaimiņu Anniņa un Pēterītis no miesta otra gala. Ar sevis noniecināšanu tam nebutu gan nekāda sakara...

Nevajag gan, Marīn. Patiešām nevajag. Kam interesē- ok. Bet visiem neinteresē. Un nevajag.

Tas tāpat kā ar naudiņu ģimenes budžetā. Viens uzskata, ka jātērē tikai šmotkām, cits- ka tikai autiņa remontam. Ir tādi, kas atlicina visam samērīgi. Un ir tādi, kuri pārspīlē. Tādi, kuri vienisprātis un tādi- kuri par tēriņu lietderīgumu kašķējas. A kašķējas tie, kuri nav elastīgi un savējo par vienīgi primāro un svarīgo uzskata.

remeberis

Marinam
Laikam Tev nav kur izpausties realajaa dziivee... ?Taapec, te raksti tos palagus... :D Viss jau rakstiitajaa tekstaa ir Ok... Bet, vai to vajag te???Vot tas ir jautaajums... ! :D
Uzriiko reaali kaadu uzstaajienu, konferenchu zaalee .. ::P Un saaicini intresantus, lai klausaas...

Tieshaam, kaut kas ar Tevi nav kaartiibaa... Nav, nekaada pashnoveerteejuma... Lai, ko Tev te teiktu(rakstiitu), tu vienalga neieklausies... Bet, muraa, ka taads <sens> runcis... :)

Beibīt, jā murrr! Murrāju gan: