ube, par ko tieši?

Man tagad nav laika, jātaisās uz operu, bet ja Pienene nenoslēgs tēmu, varbūt rīt kaut ko ierakstīšu. Man ir ko teikt

Nu par to likteni un nejaussiibu...
Tad, kad jauniibaa domaaju, ka viss tik no manis atkariigs, bija speeriens pa dupsi un sheema sajaukta. Bet guleet un gaidiit lielos labumus no debesiim kiitam, ar laikam nav pareizi...

Nu... tādās lielās līnijās tomēr liekas, ka ir liktenis. Varbūt arī tajos gadījumos, kad saka, ka pats cīnījies, panācis... tas arī ir tas liktenis, tā bija viņa sūtība cīnīties. Kas to lai zin?

domaaju, ka viss notiek pareizajaa laika un vietaa piestraadaa, vai nepiestraadaa, tikai ne visi saprot likumsakariibas k, aa liidz tam nonaakaas, un paarsvaraa pretojas notiekoshajam.

Es nezinu vai tas ir liktenis, bet man vairākas reizes ir sanācis saņemt to ko vēlos, ko esmu skaļi izteikusi, bet kā realizācijai it kā nav reāla pamatojums... un no manis tur atkarīgs nebija nekas..

Tur tev piekrītu, ube - arī pārbaudīts: ja gribu skriet laikam pa priekšu uz savas Gribamslotas, tad bieži sanāk čuš...
un tie daudzie čuš mani ir beidzot noveduši pie PAĻAUŠANĀS. Vienkārši ieklausīties sevī, noticēt, ka Lielajos Plānos ir ieplānots kas labs man, un intuitīvi iet to ceļu, kas sola harmonisku izaugsmi, harmoniskas attiecības ar sevi, saviem tuvākajiem, ar Pasauli.
Ja ticam tam, ka mūsu katra dzīvei ir gatava matrica ar labirintiem, tad esmu pārliecinājusies, ka intuīcija ir primārā un prāts sekundārais (doverjai, no proverjai), lai prastu izvēlēties sev labvēlīgāko labirinta eju, lai iemācītos iztikt bez puniem, bez palīglīdzekļiem, lai tiktu kādai sienai pāri un nenonāktu strupceļā...
Paļaušanās vienkārši ļauj ienākt manī mīlestībai (nu, tai beznosacījumu nozīmē) un ticībai, spēkam atrast, kas ir tas, kas mani dara harmonisku un sākt no sevis pasauli mainīt - strādāt ar savām kvalitātēm... pamazām pārliecinos, ka tas strādā... kļūst arvien gaišāk...
kas attiecas uz zvaigznēm... neticami jau tas it kā ir, bet interesanti, kā tās zvaigžņu kartes tomēr krasi atšķiras katram, un kā tajās var izlasīt tik daudz informācijas par pašu cilvēku, par viņa vidi, par viņa uzdevumiem šajā dzīvē, par ceļiem, pa kādiem tas sasniedzams, par veiksmes un klusuma periodiem, kas sabremzē panākumus dzīvē un ir paredzēti, lai mācītos, paplašinātu apziņu, lai nākamajā veiksmes periodā varētu veiksmīgāk darboties, par slimībām, kā izvairīties no tām, kad labāk operatīvi iejaukties... nu visādus sīkumus tur var atrast...
... bet tas ir tikai tāds palīginstruments, ja nepieciešams palīdzēt prātam pārliecināties, ka intuīcija ir labs vai slikts kompass...
... ir vēl interesantāk patestēt dažādus informācijas avotus, kad esi lielajās krustcelēs, un salīdzināt šo informāciju...

Jā, par to vēlēšanos... saka jau gan, ja stipri vēlēsies... Arī to var savā ziņā izskaidrot... tātad tev jau it kā ir ieprogrammēta tā vajadzība tieši to sasniegt, panākt, dabūt... Es pašlaik "na hodu" fantazēju... Bet varbūt tā ir. Bērnībā es sev izvēlējos nodarbošanos, kā saka, - "tēvam, mātei nezinot"... ar to nodarbojos visu mūžu un esmu pateicīga liktenim, jo tas ir tas, ko gribu. Jau labi sen es teicu, ka neredzu sevi pensijā... ha, tas arī laikam piepildīsies...

mice, pensija ir laba lieta :) Es gan nevaru vien sagaidīt pensiju, kad varēšu darīt ko gribu bez stresa :)

Es par to pensiju tikai valsts krīzes situācijas un politikas kontekstā... Ja runāju par sevi(bija pārmetumi, ka ne... ), tad pēc būtības esmu slinka, bet paradokss, - visu mūžu esmu ļoti daudz strādājusi, un pat neņemot vērā izredzes uz pensiju mūsu valstī, noteikti nevarētu nosēdēt pavisam bez darba... kaut gan vilinoši... tomēr...

Turoties pie tēmas, visa dzīve ir tikai nejaušību virkne. Ja kaut kas būtu ieprogrammēts, tad tas nedarbotos, ja kāds indivīds kārtējās nejaušības dēļ, piemēram, neaizietu uz kādu tikšanos. Tad notiktu kaut kas cits kā, piemēram, filmās " Tauriņa efekts " un " Aizverot durvis ". Vienai dzīvei var būt daudz scenāriju. Teiksiet, ka daudzi ir ieprogrammēti ? Par pareizajām ģimenēm - tās noteikti nebūs tās, kur vecāki visu savu laiku veltī lielākas naudas ieguvei, kur bērnam netrūkst ne putna piena. Tad vēlāk arī trūks motivācijas kaut ko sasniegt paša spēkiem.

ar veelmi pec pensijas jauzmanas un velmes jaformule ljoti skaidri..
zinu, ka sausmigi negribeju vismaz vel gadu strādat bet palikt majas ar bērnu..
materilai nekas nespieda to dariit..
tas darbs man neaptika un puika bija no ritiem noraudajies ārpratā..
es nenostradaju pat mēnesi..
nu tad tā mājas esmu jau 20 gadus..
ak ja un tad es nebutu iepazinisies ar to cilveku un nebutu tas un sitas..
ta var aizrunaties lidz ārpratam

Aksu, tieši tā jau tas ir - izvēlies, ko vēlies!
Par šo tēmu - draudzene izvēlējās, ka grib tikt vaļā no liekajiem 3 kg, bet nenoformulēja, kā... Jau pusgadu mocās ar veselību (caurejas lēkmes), nav apetītes, palicis vēl 1 kg no 3... smējāmies, ka pēc tā zaudēšanas, notiekti veselība nostabilizēsies...

Ak, jel... kas tikai neietekmē mūsu dzīvi! Esmu svari pēc horoskopa... lai kā es neticētu horoskopiem, svārstīšanās un grūtības pieņemt lēmumu mani vajā visu mūžu.

viena sieviete visu laiku sacija gribu majas virieti, gribu mājas vīrieti..
dabuja ari... krustdēlu studentu izmitinat

Nea, man skaidri nodefinēts :) līdz 40 gadiem jānopelna pietiekami, lai varētu iet pensijā un darboties tikai savam priekam, audzināt bērnus un tamlīdzīgi :)

alegre! Kurš tad Tev 40 gados pensiju dos?

Es taču teicu - jānopelna pietiekami, lai bankas maksātu pensiju :)

cilvēks plāno Dievs dara
neviens nezin kas notiks nakmajā stundā kur nu vēl nakamajos 10gados..
vispar jau mums visiem tagad vajadzeja kominisma dzivot..
pec plana

komunismā... un liela draudzīgā kolektiiva