Un vēl... jo vairāk Tu cilvēks cīksties ar tām vējdzirnavām, par varas makti gribēdams ko panākt, jo bezjēdzīgāk. patiešām, viss notiek tad, kad tam jānotiek. Pienāk īstais laiks un notiek. Ir īstie cilvēki un viss notiek

Lai gan esmu mācīta un pati atgādinu "katrs pats savas laimes kalējs", tomēr nākas atzīt, ka daudz kas arī zvaigznēs ierakstīts... Pie tam pašas būtiskākās lietas- profesionālā sfēra, ģimenes stāvoklis, bērni... Vot tā!!! Ta ka nevajag sev pārmest par neizdevušos ģimenes dzīvi vai slavēt sevi par labiem bērniem... Daudz kas tiek uzdāvināts tāpat vien... vai, nezinu par kādiem grēkiem, nepienākas, - lauzies vai cīnies!

Izdzēsti ir vien savstarpēji ķīviņi..tas būtību nemaina..

Vecāku loma ir neatsverama... mums ar māsu ne pārāk paveicās šajā jomā, bet iemeslus es saprotu vien tagad, jo manai mammai nepaveicās ne tik, viņu uzaudzināja pamāte, vārda vistiešākajā nozīmē, kā lai viņa prastu mūs mīlēt ?

pienene- a tas zvaigznēs bija ierakstīts... varbūt, ka jūsu mammai būs tāda dzīve...

Visas pamātes tak nemaz nav sliktas. Tā kā arī stiepjama lieta, bet tomēr to, ka zvaigznēs ieraksta kautko man liekas ir apmāns un nekas cits. Piemēram, ja man būs ierakstīts prezidente tad tas nebūt nebūs tā, ka piedzimi par tādu. Ja sev neizvirzīsi šo mērķi un neķepurosies uz to tad nekas vairāk nebūs kā tukši ieraksti svaizgnēs...

Vecākim ir tik liela nozīme lai viņi pareizi virzītu savu bērnu pa karjeras kāpnēm un laicīgi saskatītu kurā jomā viņam būs daudz daudz vairāk iespēju izvirzīties nevis sist sev punus līdz pats nonāk līdz tam gala rezultātam ko varētu ātrāk paveikt, ja kāds būtu pareizi virzījis. Savukārt no vienāršām lietām ir tā, ka ne visi putniņi spēj lidot ( visi nevar būt kautkur augšā, jo iztrūkstot kādam posmam apstājās attīstība). Mazliet jucekliski, bet ceru, ka saprast varēs.

un kaimiņu puika... cieta ar moci avārijā... smagi salauzās, bet izdzīvoja, lai 20 g dēliņam saģipsētam dzīve nebūtu tik skumja, vecāki pie gultas pievilka saldu alus kannu.. ... puisis lēnām sūca, gultā pīpēja un aizsnaudās..dīvāns aizdegās... kur ar lauztām kājām tiksi..nosmaka.. arī jau zvaigznēs..?

Ir tāda rakstura kvalitāte kā Pieņemšana... ir vajadzīgs liels iekšējais spēks, lai spētu pārvarēt savu Ego, kas rada kaunu, lepnību (nejaukt ar lepnumu), aizvainojumu, spītību un tml.. Pieņemt savus vecākus, pieņemt sevi ar + un -, pieņemt situācijas, apkārtējos cilvēkus... atzīt ar "vēsu galvu", kā rakstīja Pienene, un rīkoties saskaņā ar savu sirdsapziņu...
Ja cilvēks ir spējis pieņemt un pat publiski atzīt, ka panākumi dzīvē sākotnēji radušies ir kā pierādījums kādam, kurš viņu noliedzis, kura vērtību sistēma ir atšķirīga, tad nesaskatu nekādu problēmu, ka arī šajās diskusijās tiek minēti konkrētas personālijas. Konkrētība vairāk iedvesmo. Arī zinu tādus piemērus, bet nezinu, vai tie publiskoti.
Vecāki, dzimta katram mums ir ’’īstie" - tie ir labākie apstākļi (ne vienmēr vieglākie), lai mēs vai nu kļūtu viņiem līdzīgi, vai veidotu sevi labāku, mācoties no viņu klūdām.
Lai Pieņemšana ir mūsos un izpratne rosina interesantākām sarunām!

pienene47- par zvaignēm es kaut ko Tev privāti pastāstīšu;/tik ne šodien- aukti man/ es gan neesmu astraloģe, bet... esmu 1 x bijusi uz konsultāciju... gadus 15 atpakaļ... Publiski negribu- neesmu tik drosmīga kā Lus... :)

..pieņemšana... redz, pienenes minētajā piemērā... arī ir savāda veida pieņemšana -no vecāku puses... tā kā dzīve ir raiba kā dzeņa vēdars...

Austere, ja reiz esi pie viņiem bijusi, esi gana drosmīga, es neesmu un nez vai kādreiz to izdarīšu... interese ir, bet bailes ir lielākas.. vienīgais ko esmu zīlējusi ir bērnu skaitu ar adatu un melnu diegu, tas nu tiešām tāds arī ir..

un ja mātei ir 3 dēli (pavisam sakarīgai, strādīgai), bet 2 no viņiem pakaras, viens 25 gados, otrs 50... arī zvaigznēs..?

Vienu astrologa pareggojumu gaidu... un palieku tramiiga...

Nozīme ir gan vecākiem(gan bioloģiski gan emocionāli), gan nejaušībām, gan paša raksturam... un to visu par likteni vai dzīvi saucam

Pienene, bērni jau rodas gan mātei, gan tēvam, aiz kuriem ir 2 dzimtas ar visām savām "tradīcijām" ...
zinu ģimeni, kur abi dēli pakārušies... arī uz āru "it kā" normāliem vecākiem, bet pēc otrā dēla nāves atklājās, ka siltuma jau šajā ģimenē nekad nav bijis... un viņi nav iemācījušies to ne radīt, ne uzturēt arī savās ģimenēs... neprata tikt pāri ļoti daudz kam...

pienen..tu jau te šausmu stāstus...

Tad, kad es šo uzrakstīju, es arī par to padomāju... viņiem ģimenē nozīmīgs bija tikai DARBS ...

Nu jā... aizdomājos par tām zvaigznēm .. jābīda mums tās pa savam

Mūsu pašu attieksme ir vislabākais "zvaigžņu bīdītājs".. neviens cits

Atcerējos šo dziesmu... par to, kas ir mūsu katra gids uz zvaigznēm...

ENIGMA THE CHILD IN US
http://www.youtube.com/watch?v=mSf7qW... ure=relate d