nu tad mēs visi dzivojam ljoti l, abi piedzimusi istaja vieta un laika

oj ne tos gimisus ieliku

Es domāju, ka salīdzinoši, jā, dzīvojam gan.

nu re ja ta salidzina..
es vel pedejas dienas noskatiojos dazas dok.filmas par karu un koncentacijas nometnem..tas viss bija redzets bet
sad tad vajag atkartot sis zinasanas..
mēs dzivojam DIEVA AUSI

Teikt, ka par Otro pasauleskaru viss redzēts, būtu pārspīlēti. Krievu labākie, prātos neapdullinātākie dokumentālisti izvelk arvien svaigas un interesantas detaļas. Kādēļ 1946. gadā NKVD piespieda "uzvaras maršalu" G. Žukovu "atdot valstij"vairāk nekā 100 mērkaķu ādiņas, kas bija nolaupītas/samarodierētas Vācijā? Tādēļ, ka vēlāko maršalu pēc boļševiku dumpja/Oktobra revolčijas pieņēma un uzaudzināja turīgu ebreju ģimene, kam piederēja ādu bizness un gērētavas, -- maršals zināja, ko pievākt: pazina "mērkaķu drēbi"...

ja mariin bija no cita skatu punkta ari..bet tas viss bija tik biesmigi es to tomēr nespēju aptvert..
kā?????????cilveki vareja ta darit..kam bija janotiek cilvēku galvās..
un tik vesturiski nesen

Nu jā..domājot par šo faktu mums ir palaimējies ar laiku... mans tēvs bija puika, spēlējoties ar lielgabalu pēc kara, zaudēja kāju... īsto omīti vācieši nošāva, vectēvs pazuda bez vēsts... bet tā jau laikam katram no mums..

Ja jau reiz aizgāja par kara tēmu, tad kas vai kurš nosaka, kurš kritīs, kurš izdzīvos? Manuprāt tieši šādās situācijās visvairāk var pārliecināties par to, ka liktenis tomēr ir. Jo karā daudzi cilvēki nonāk vienādi smagā situācijā, kurā no viņiem faktiski nekas vairs nav atkarīgs. Un tomēr ne visi aiziet bojā...

Nu tā mēs varam runāt par visu.. nokrīt lidmašīnas, grimst kuģi, avarē automašīnas... vieni izdzīvo, vieni ne...

Nu protams. Tomēr jautājuma būtība jau no tā nemainās.

nemainās gan..

Tā kā mēs visi esam zvaigžņu putekļi(pa lielam), tad pieļauju ka haoss ir noteicējs.

pienene47 ... nokrīt lidmašīnas, grimst kuģi, avarē automašīnas...
automašīnas biežāk avarē uz šosejas, kuģi grims ūdeņos. nu, gaisā a ne-1 ļotene nav palikusi, cik zināms.

Anksunnamuna, pāris reižu gadā ir jāspēj aptvert arī viss sliktais, uz ko cilvēki savās sliktākajās izpausmēs ir spējīgi, -- pāris reižu gadā prāts arī sliktajām cilvēku iespējām jāatver: tas palīdz labajiem dzīvot ilgāk, nevis līdz brīdim, ko kāds kretīns pacenšas noteikt pa savam neprātam.

Ilūziju par cilvēka skādīgākajām iespējām nav, un, ja kāds pie mums uzsāktu savu reihu vai komsojuzu vēlreiz būvēt, cieši jāzina, ka no jauna uzrastos gan brīvprātīgi žīdu šāvēji, jo, "redz, Parex, visus famīlijas iekrājumus aprija", gan komunistu ienaidnieku meklētāji un sarakstos ierakstītāji, un lēģeru sargātāji, jo "cita darba, redz, tujumā nebija" un, ja valsts vara saka, ka jāiespundē un jānošauj, vai zelta zobi no mutes dzīvam bez anesteziona jāizrauj, tad "nav taču dūmu bez uguns -- tad jau kaut kāda vainam viņiem tur bija"...

Ir milziiga atskjiriiba- valsts sevi pozicionee, vai taas iedziivotaaji. Un veel lielaaka atskjiriiba starp tiem, kuri sevi tikai pozicionee, un kuri patieshaam ir kristiigi.

Kāds tam visam sakars ar kristietību? Piekūn, Tu man tāds pazīstams izskaties Pareizāk sakot, nevis izskaties, jo Tev jau ne te, ne tur nav bildes, bet tā pazīstami runā. Pilnīgi déjà vu sajūta. Un tā uzruna, cienītā Es taču nekļūdos, ko?

Junon, tas nav Tev domaats, bet A-munai - "bet valstim, kas sevi pozicione ka kristigas"...
Piekriitu Piekuunam.

Taisni žēl, ka šeit nevar rakstīt trepē kā draugos Ja varētu, tad Piekūns noteikti to darītu

Vai..nu gan mums sanākusi diskusija ar tiešām plašu amplitūdu

šad tad pieķeru sevi pie sajūtas, ka nejūtos ne savā īstajā vietā ne laikā. reizēm šķiet, ka viss, kas notiek, ko daru-ir tā kā pagaidām, tā kā nenopietni, tā kā uz šo brīdi, bet tā īstā dzīve būs kaut kad tūlīt tūļit... pabaisi, ja tā nopietni iedziļinās, -itkā gribu to, nezin ko un to, kas irr-nevar saprast-der vai neder... ne savā šķīvī, ne savā ādā.