Darbā pieņemšana un no darba atlaišana -ir divas dažādas lietas!    ... darbā pieņemot priekšroku dotu vecajam un pieredzējušam, nevis jaunajam, kuram CV tikai augstskolas pieredze.

Ir viena problēma, vecajiem vairāk kā jaunajiem - nezin valodas. Labi, tas uz zilajām apkaklītēm neattiecas, bet vajag tak arī speciālistus augstākā līmenī, un tur ir liels vakuums, diemžēl

Vajag kombināciju- pieredze un entuziasms, jeb, ideja un tās realizācija. Bet, ja paliek tikai viena štata vieta? Nu, tad nu gan ir tikai bizošana pa gaiteņiem vai arī dziļa filosofija pie galda... Atliek tikai izvēlēties..

Var būt jauns, ar pieredzi, bet ja viņam nav vismaz latviešu, krievu un agļu valodas zināšanu, ja viņš stāv kā mēli norijis, ja viņš nemāk smaidīt, runāt ar cilvēkiem, runāt pa telefonu, tad es viņu darbā neņemu. Nu ok - paņemu un pāris mēnešus pavēroju. Tas ir elementārākais, kas jaunam cilvēkam jāmāk, ja vēlas strādāt apkalpojošā sfērā.

Pieredze un specifiskas zināšanas var nebūt - to ātri iemācās uz vietas.

Sidnejs Pollaks, Džeina Fonda, gadu prec’izi neatminu.

nu, 1 gados jauns cilvēks (no tiem priekšnieķeļiem, kas tiesīgi arī kādu atlaist), kad viņam ieminējās par Ω-a likumu (smalks mājiens nepatīkamās patiesības "excuse mois, Tu esi plānprātiņš" vietā), atbildēja, ka neesot ko spīdēt ar boļševiku laika gudrībām, kuras vairs nav spēkā.

Filma bija gan tā ap 1965 laikam.
Oponēšu < zivucim> runa nav tikai par apkalpojošo sfēru. Valodas barjera un pamatzināšanas traucē mācīties un iegūt jaunas zināšanas. Manā darbā var nezināt krievu valodu, bet angļu jābūt bez problēmām, ja ir vācu arī - vieglāk būs strāsāt ar partneriem.
Bet tādi ir retums -- visā Latvijā   

zivuci, izlasīju par pabalstiem, man pienāktos 4 algas...

... ir cilvēks ir problēmas nav cilvēka nav problēmas...    

atlaišanas vietā- nošaut? :))

Cilvēks, kas strādā jau nu gan nav problēma. Problēma sākas tad, kad jāmaksā. Un, bieži vien, viņš pieprasa aizvien lielāku algu    

visiem vajag būt priekšniekiem, tad nebūs,kas atlaiž... :D;D

bet par tēmu : latvieši vienmēr kā tauta ir bijuši katrs pats par sevi, tā arī šīs tēmas kontekstā - katrs pats par sevi ...
nav ko žēloties, ja nonākam situācijā - man draud atlaišana, esi tik labs cik vien vari būt, un darba devējam vajadzīgs - un atlaišana nedraudēs.
Domāšana jāmaina - nevis darba devējs man vajadzīgs, bet es viņam - jo man viņam ir, ko dot, un daudz, ko dot, tieši tas ,ko viņam vajag, un ko cits neviens nevar iedot, kļūt un būt par noderīgu, atrast īsto vietu ...
man pagaidām ir izdevies, tāpēc arī deklarēju...

Es dzirdu - viens atlaists, otrs atlaists!!!
Viena daļa nav Latvijā.
Vai mēs tādu gribējām redzēt savu māju?
Skumji lasiit šo diskusiju.

... skumji bet tā ir realitāte... :((   

cik tālu tas realitātes šovs "daspēlēs", lūk, jautājums...

Latvijā ir zināma problēma - mazais bizness ir pareta parādība.
Tīeši tas uztur ekonomiku pie dzīvības recesiju laikos
Atlaistajiem jāpadomā kā savas zināšanas un spējas izmantot, lai iegūtu kādu iztiku. Nav tas vienkārši, bet ir izdarāms

..:))valdība sola ka 2010 gaidāms atkal kāpums..:))   

Liec nu mierā valdību. Ne tā ko spēj noteikt, ne regulēt - visu nosaka tirgus

... atlaistie jau kravā mantiņas braukt strādāt uz citām zemēm,tagad mūsejie esot pieprasīti Austrālijā... :)