Net-a folklora -- Par Vecīti un Zelta Zivtiņu.
Gāja vecīts makšķerēt un izvilka zelta zivtiņu. Zelta zivtiņa sāka lūgties-
-Atlaid mani jūrā, es izpildīšu tavu vēlēšanos!
-Es vēlos, lai Latvija atkal būtu brīva un neatkarīga, teica vecīts.
Nāk atpakaļ vecītis uz mājām un skatās, visur jau sakārti sarkanbaltsarkanie karogi, tauta dzied un gavilē.
Kādu laiku vecītis dzīvoja ar savu veču laimīgi bet tad veča teica,
- Ko nu iesāksim, neatkarīgi mēs esam, bet pliki un nabagi, gribu būt prezidente!
Aizgāja vecītis pie jūras un visu izstāstīja zelta zivtiņai, zelta zivtiņa teica
-Nebēdā neko, ej mājās un gan jau viss nokārtosies!
Vecis gāja mājās un kaimiņiene teica, ka atnācis vecis ar kazbārdiņu un aizvedis veču pie rokas uz Saeimu. Kādu laiku
vecītis ar vecenīti dzīvoja laimīgi, veča vizinājās apkārt pa pasauli, bet ar katru gadu palika arvien drūmāka
-Kas Tevi nospiež?, vecītis prasīja.
-Mēs dzīvojam provinciālā valstī Eiropas nomalē, mani neviens neuztver nopietni, gribu, lai mūs uzņem Eiropas Savienībā!
Gāja atkal vecītis pie zelta zivtiņas, zz jau tāda drūmāka, bet uzzinājusi, kas par vainu, teica,
-Nebēdā, gan viss būs labi!
Gāja vecītis mājās un skatās, visur izkārti zilizvaigžņotie karogi, Latvija jau uzņemta Eiropas savienībā. Kādus četrus gadus veča vecītim deva mieru, bet te atkal saka,
-Zini ko, man apnicis dzīvot te pa māju, gribu būt pasaules valdniece, kopā ar pasaules varenajiem lemt pasaules likteņus- gribu būt ANO ģenerālsekretāre!
Aizgāja vecītis atkal pie jūras, izstāstīja kas par lietu, zelta zivtiņa tikai asti novicināja un aizpeldēja.
Nāk atpakaļ vecītis uz mājām un skatās, Latvija atkal Padomju Savienībā, pa ielām braukā tanki un staigā krievu zaldāti.
0
0