solaris - čiki-piki ≈ čiki-briki?       

un ≈ tas pats, kas uti-puti?    

   hari... izbeidz ar sevi uķināties   

   Hari... nezinu... varbūt bija arī čiki-briki, bet tas tad neapzināTI-narkozes miega laikā!!!   

te dažiem krīzes situācija, sāk dīvaini izrunāties       

Situācijās,kad kaut kas notiek ar savējiem(akūti),man iestājas šoks un "neesmu spējīga sakarīgi rīkoties"      ,ikdienā man gandrīz katru dienu darbā ir "kritiskās situācijas"-tā ir man ikdiena    

oi, es kritiskā situācijā uztraukumā SHIT’o ģeniālo tekstu jau citā diskusijā ieliku!    
galvenais ir vēsi nervi un silts apģērbs!       

         bet, tur ar iederējās...    

TnXs! laimējās!          

No manām asinīm, izrādās, ģībst ne tikai sievietes.

Tiku līdz pienenes kaķim un sasmējos...

Krīzes situācijās (vispārējās, tobiš - kolektīvās) es esmu Vēsais prāts un izejas atradējs. Personīgas dabas kašmari noris rimti un beidzas ar to, ka citiem vispār nepiefiksējas...
Par zeļonkām un zeķubiksēm mani infarkts neķers nekad, tas toč...
Un vispār dzīve ir skaista...    

,un pēc tā, ka man vairs nestrādā delete un vēl dažas pogas( domuzīme... ), secinu, ka kaut kas nav labi, bet tā kā jau ir vēls un esmu bez zeķubiksēm, lai sauktu sročno palīdzību, nāksies neizsamist un iet spēlēt zoli, kur tas viss nav vajadzīgs...
Bļāviens... laikam atkal Tojāns kompī...    

malipka - Un vispār dzīve ir skaista...
PALDIES! TO es JAU zināju. es gribu. lai mana skaista! (vēl skaistāka - labotam ticēt!)       

Kritiskās situācijās cilvēku ricība patiešām ir dažāda. Viens spēj konstrukttīvi rīkoties, citam sākās histērija, ģībonis vai kas tamlīdzīgs. Tie, kuriem sākas histērijas vairāk kaitē, nekā tie, kuri spēj rīkoties. šādos gadījumos kādam ir jābūt tam, kurš ļoti strikti spēj tos histēriskos pastumt malā, lai varētu glābt , kas glābjams. dažkārt tas ir pat jādara ar rupjību, jo savādāk nevar.
Esmu no tiem, kuri jebkurā gadījumā rīkojas. Ir bijusi situācija, kad pati neesmu sapratusi ka esmu spējusi izdarīt to, ko faktiski nemaz nevarētu ikdienā izdarīt. Kritiskā situacija mobilizē un dažkārt dod tādu spēku, par kuru nemaz neapzinies. Paldies maniem sargeņģeļiem, kas mani ir spējusi pasargāt un es vēl esmu uz zemes. Bet runājot par to aizturēto reakciju, jā tā noteikti atnāk - ātrāk vai vēlāk    

Briesmu stāsti!!      

Austerre! < Apbēdināji.

Nav grūti aizgriezties, pamukt, saviebties. Kad paši tiekam tais f*cKing nopietni kritiskajās situācijās tad gan protam novērtēt, ja paliekam dzīvi, tos, kam ne tikai talanti, bet arī griba palīdzēt un spēj un zina, kā savākt pārplēstu vēderu, "salasīt" jau ārpusē izlaistu zarnu posmu, nemanīt un/vai izslēgt visas tās "nesmukās" smaržas un smakas, lai dzīvi paliktu arī tie liekulīgie viepļi, kuriem laimeslaikos sķiteas, kas uz viņiem gan tas viss neattiecas.

Jappp, Pienenes kaķis te visforšākais. Vissievišķīgākais    

      ... par to zeļonku...    man bija mazliet līdzīgi - biju ceļā no viena darba uz otru, un sāka ar straumi gāzties asinis pa degunu. Ieskrēju tuvākajā aptiekā, lai kaut ko palūgtu, bet farmaceites saprata, ka joki mazi un izsauca ātros (izrādījās, ka nenormāli augsts asinsspiediens). Tur man sāka likt apsējus uz deguna, un es lūdzos, lai nedara tā, jo man taču uz darbu jāiet... tad arī uz mani paskatījās kā uz nenormālu, un teica, ka tagad būšot jābrauc nevis uz darbu, bet uz slimnīcu       

mariins- ar ko apbēdināju?! Ka ar mani nav notikušas tik ekstrēmas situācijas?!!!! 

Reiz agrā jaunībā gadījās tā - biju lielā mājā viena , ārdurvis neaizslēgtas. Dzirdu ,pa kāpnēm kāds skrien, izeju gaitenī un redzu - kāds vīrietis paķer veco riteni un taisās stumt prom. Es apstulbumā rauju nost un krieviski saku - eto ņe vaše. Viņš arī laikam ir pārsteigts un izmetās laukā ,kur stāv divi citi. Es atjēdzos , paķeru atslēgu un aizslēdzu durvis.Man bija tad kādi 16. Vecāki vēlāk teica , muļķe, vecs ritenis , pa galvu būtu dabūjusi. Nu jā , ja padomā. Bet tā pēkšņā reakcija...