Vajadzētu konkretizēt situācijas...     Kaut vai lielākos vilcienos

es domāju katrs par savām...
piemēram, es ar auto uz jumta iegāzos grāvī... izrāpos, saķemmēju matus, uzkrāsoju lūpas un aizgāju pa ceļu... tas bija pirms gadiem 20...

"atliktā" reakcija nebija? pēc stundām 3 nesāki bimbāt??

nošļuk zeķe,kas uz gumijas... nolūzt papēdis 1.Maija kurpēm... zeķi novilku... kurpes padusē... tas gan bija laukos... nezinu,kā būtu pa pilsētu ejot   

Kad mani reiz notrieca mašīna, es arī piecēlos un gribēju turpināt ceļu uz lielveikalu , lai iepirktos. Tā sieviete, kas notrieca mani tomēr aizveda mājās un iedeva savu vizītkarti. Pēc pusstundas bija tā "atliktā" reakcija.   

a šis man nepiemīt... es lāga neraudu šādās reizēs...
reiz braucot uz bērēm pārbraucu pāri savam kaķim..kurš gulēja zem spārna Volgai, steidzos, nebija laika pat aprakt, noliku pie krūma, glabāja paziņas mammu, kuru dzīvē biju redzējusi vien dažas reizes... un spēlēja meitene ar vijoli, bet spēlēja tik izjusti... ka man tik ļooooooooooti žēl bija sabrauktā kāķa, iedomājos, kā es viņu atstāju zem ceriņa... es tā sāku raudāt, bez maz vai histēriski... nezinu ko tie bērinieki padomāja    
bet pārbraucu mājās un kaķis bija pazudis... kādu brīdi drusku saguris vēl bija, bet dzīvotājs    
labi, ka neapraku    

pēc avārijām nekad nedrīkst neko sasteigt... man kursa biedrene avarēja... jutās labi, atteicās braukt uz slimnīcu, gribēja ātrāk mājās pie puikām... un nomira ātrās palīdzības mašīnā... šokā viss ir savādāk...    

paldies Dievam, nekādas ārkārt šausmas nav nācies piedzīvot. man domāt, daudzmaz adekvāti reaģēju. kad man kautkādi vanckari (nu jau laikam būs miruši lielās mokās - man pat nav jānoskaidro, kuri tie bija - pietiek mazliet piedomāt!)     no-3,14-zdoja visus audio CD, priecājos, ka kamera bija darbā un ka kasetes un Metz blices nenozaga.    un ka Led Zeppelin "BBC sessions" man kā īpašs dārgums atsevišķi stāvēja.    

Sēdēju pie brīvdabas viesību galda uz kura priekšā bija šampanieša pudele, kur vēl dzēriens iekšā, kad uz manu pusi lidoja bērnu mesta bumba... tā aizķēra šampja pudeli, kas kopā ar bumbu ielidoja man klēpī... Nu es, protams, dzērienu glābt gribēdama, spiedu korķi priekšā... nu bet, pirmo reizi redzēju kā šampis putodams nāk laukā un salutē uz visām pusēm... Kamēr noreaģēju, ka to nevajag darīt, bija jau par vēlu.   Kleita bija jāmaina.      

Ekstrēmās situācijās iestājas absolūta koncentrēšanās. Pēc tam gan... ilgi netieku no iekšējā stresa vaļā.

Man vienreiz neatvērās izpletnis un piezemējos ar domu, ka Amerika nav nemaz tik tālu:))

Reakcija var būt dažāda..reiz redzot, ka mazais puika ielicis durvju spraugā pirkstus... un māsa taisās durvis aizcirst ciet-stāvēju kā nolēmēta... nu nevarēju paskriet, kaut skaidri sapratu, kas tūlīt notiks!!!
Bet citā situācijā, kad pati sev uzgāzu uz kājām verdošu ūdeni, dažu sekunžu laikā biju norāvusi zeķubikses, kas jau nedaudz bija piecepušas..un sēdēju zem auksta ūdens ..   

ir bijusi klāt <<neredzamā glābējroka>>,ir bijuši gadījumi,ka nevari pakustēties... ir bijuši gadījumi,ka paredzi notikumus vai nosapņo...

   man pirms n-tajiem gadiem gadījās ķibele - "nožāvos" no trepēm un salauzu roku... Pēc kritiena it kā nekas nesāpēja, un ka roka lauzta, uzzināju tikai slimnīcā... Bet pirmā reakcija bija interesanta...     kad vīrietis, kura mājā es to roku salauza, uzprasīja, ko es domāju, krītot (kad kritu, šis auroja "stāvi, stāvi", it kā kritienu var apturēt), mani pirmie vārdi bija - "Ceru, ka zeķes nav saplēstas"    ļoti sievišķīga reakcija, jo mēs taisījāmies iet uz kafeijnīcu, bet ar saplēstām zeķēm... nav stils   
Arī slimnīcā, kad man taisīja rengenu, es visu laiku uztraucos, vai apģērbs kārtībā... Dakteris smējās - rokai nopietns lūzums, bet es tik nenopietna    Roka sāka sāpēt tikai pēc 3 stundām...

tas ir tikai sievišķigi,vikij   

   ..nu šitas man atgādina kādu populāru filmas galv.varoni, kas no rīta uz darbu ejot uzvelk vissmukāko apakšveļu... ja nu gadījumā viņu notriektu mašīna..   

Kaut kad notika reāls notikums, kuru jūs jau droši vien zinat.
Slimnīcā vienlaicīgi nonāca laulāts pāris ar savādām traumām. Sievai uz muguras bija apdegums un pārsista galva. Vīram - mazliet iekosts dzimumloceklis.
Kas bija noticis?
Vīrs agrāk piecēlās no rīta un, vēlēdamies sagādāt sieviņai pārsteigumu, sāka cept pankūkas. Sieviņa piecēlās, redzēja, ka vīrs tik mīļš un... sajūsmas pārņemta, nolēma viņu aplaimot ar mutīti...
Vīriņš, tēlodams profesionālu pavāru, meta ar pannu to pankūku riņķī, bet... tā nokrita uz kailās un darbīgās sieviņas muguras...
Momenta sāpju ietekmē sieviņa sacirta žokļus, kā rezultātā jaunizceptā pavāra draudziņam tika iecirsti abpusēji bojājumi.
Reaģējot uz šādu kodienu, vīrs iegāza sieviņai pa galvu ar pannu:)

Mees- daudzus gadus atpakaļ ,vieglpraatiigi jaunieši ,braucaam ar mašiinu no kaazaam, jo man vajadzeeja uz darbu, un paarmetaam 3/4 kuuleni.Kad izraapos pa durviim, kuras bija augšdaļaa jumta vietaa, konstateeju, ka esam visi triis dziivi, bet man tikai neliels puns un sapleestas zeķubikses.Es saaku skaļi smieties.   
Bet mana drauga draugs teica viņam- nepreci viņu, man liekas, ka viņa ir nojuugusies.   
Sodien, es ne par ko neseestos mašiinaa, ko vada viirietis, kas visu nakti dzeeris kaazaas, es labaak zaudeetu darbu.   

3vikija06 ar zeķubiksēm atgādināja gadījumu.
manai pirmajai sievai bija tāda stulba maniere vaskot krāsotu grīdu. tad nu viena no viņas grūti saskaitāmajām stulbajām draudzenēm stāv, atstutējusi bezdi pret radiātōru. tad viņas pakaļkājas izslīd viņai no apakšas un viņa maucās lejā un daudz netrūka, ka būtu salauzusi asti un sadauzījusi galvu pret radiātōru. tak viņas pirmā doma nepārprotami bija - vai tik es pa to burzmu neesmu pamanījis viņas kombiņeškiņas malu.       

         Tu saskatīji to kombiņeškiņas maliņu?

notika reiz arī tāds reāls notikums - ieved džeku slimnīcā ar apdegušu pakaļu, sasistu galvu un lauztu kāju.
a džeks tīrījis krāsu no biksēm ar acetonu vai bencīnu un to vati vai marli vai kas tas bijis, iemetis podā. pēc tam piesēdies uz defekācijas aktu un aizpīpojis cerībā, ka tas veicinās zarnu peristaltiku un špicku iemetis podā. to galvu pret ūdens bačoku. a kāja salūzusi, kad sanitāri, uzzinājuši par traumu izcelsmi, sākuši zviegt un šiem izšļukušas no rokām nestuves.