Pirmajā vietā pasaulē āja’ziņā ierindojas Japāna. Latvija ir trešā vai ceturtā, mūs apspteidz krievi un lietuvieši.

... 3 gadu laikā 2 reizes savu veci vilku laukā... no cilpas... 90proc.biju pārliecināta,ka tā bija šantāža... bet- a ja nu nebija? negribējās pārbaudīt...    
..paldies,tagad terorizē citu-sveiks un vesels   

drausmiiga teema   
mans teevabralis pakaraas pie manas gultinjas, kad es bij maza/ ta tetis teica/ it ka delj gimenes nesaskanjaam

mana maate noindejas, pec pusgada, kad vinjas otrais virs aizgaja boja autokatastrofa..mani nesazvabnijusi, kad man bij pirma diena atvaljinajuma/ tais laikos nebij mobilie sakari un majas ar man nebija telefons..nedzivojaam kopa..
par sevi pakluseeshu... vel esmu

palikt vai aiziet ir vienk izveele katram pašam ar sevi.. gruuti palikt, ja esi suudos liidz ausiim un gruuti aiziet, jo nedomaaju, ka tas ir viegli... bet.. katram savs veertiibu meers! ..vienam ir augsts kailās dzīvības sargāšanas instinkts,- citam diezgan zems.. un arii dziives likstas ktrs uztver savaadaak.. Ja tiešām esi neglābjami slims un pietiekami drosmiigs, lai izlemtu, tad kaapeec mociities velti to laiku, jo ceriibu tikpat nav? .. reizeem var saprast, ka riebjas dziivot tad, ja nevar dziivot taa, kaa pats veelas... piemeeram kaads baigi veiksmiigi fledereejis gadiem un piepeši dziļā pakaļā atjēdzas un naudas vairs nav un visi ņirdz .. vai citam noriebjas buut par nariku un skaidriibas mirklii labaak padara sev galu, jo taapat labi dziivot vairs ceriibu nav nekaadu.. domaaju, ka taa nav sodaama izveele mums mirstiigajiem.. bet neparasta gan joprojaam..

kaada starpiiba galu galā, vai jaunietis ar vecaaku pirktu mašīnu vai moci ietriecas kaukur sadzeeries kaa lops un izjuuk par malto gaļu vai vienk sadzeeries pakaras? ..domaaju, ka vecaakiem saap vienaadi..

> ..paldies,tagad terorizē citu-sveiks un vesels
vismaz Tev nav grēks uz dušas! saka, ka tie, kas runā, neizdara. figu.

tieši tā... ko varēju,to darīju... tik sapratu,ka negribu vairs šitos teijāterus...
un tā ir - tiem,kuri tik provocē, kādreiz var saiet kas greizi,aprēķini nenostrādāt... manai labai paziņai bijušais vīrs tā savus vecākus terorizēja... vienreiz senči nepaspēja...     ārstēties nebija pierunājams...

oi... vispār... tagad vēl un vēl palasot,tādi likteņi nāk prātā!!! šausmas...    

Nu ja, te jau panesās par teijāteriem... Skraidīšana ar striķiem apkārt un ūdenens tilpnes meklēšana... Tas arī ir sava veida pieprasījums pēc atrisinājuma, jo cilvēks laikam savādāk nevar risināt savas lietas, kā tikai terorizējot un turot savējos īsā pavadā... tur tiešām var nostrādāt nejaušības princips, nu samisējās, bet... liktenīgi... Otrais variants, tas klusais, kur viss tiek izdomāts, izrēķināts... Un tad apkārtējiem paliek mūžīgais jautājums... KĀPĒC? Par tiem otrajiem var teikt, ka tie zin šo atbildi...

dazreiz es domaju, ka masumedijos ir parak daudz negativas informacijas. Kadreiz mes nezinajam ne par lidmasinu avarijam, ne teroristiem, ne par citam trakajam lietam. Mums nebija tik daudz vielas pardomam.
ari dzirdeju, ka tikai vajs cilveks to var izdarit. Neticu!
Vajs naudes visiem apkart, vinu zelos, uzklausis palidzes. bet stiprs... stiprs patures visu sevi. Vel citiem centisies palidzet. Varbut ne vienmer vares un tas varetu but pedejais piliens.
Lai paspertu to soli vajag dusu! Cilvekam ir bail, vinam sap, bet vins turpina. Ne katrs to var pabeigt lidz galam.

varbūt arī nezin. varbūt ir tā, ka nekas jau nav noticis. ir tikai mūžīgs, pārdabisks nogurums un viens vienīgs liels pofigs un visu pārmācoša doma - priekš kam tas viss ir vajadzīgs? vienaldzība. bezgalīga. un sajūta, ka tavs nogurums aug augumā un arī tiem, kas tev tuvumā, sāk jau spiest. un šķiet, ka ne tikai sevi, bet arī citus ar savu aiziešanu tu tikai atbrīvosi. padarīsi laimīgākus, vieglākus. it kā nav iemesla - ir darbs, ir draugi, ir mājas, ir ģimene, nav parādu. tikai tas bezgalīgais nogurums. un vienaldzība.

Haijama, man šķiet, ka Tu runā vairāk par tādu stāvokli, kas ir klīniski ātrstējams... Bet ir jau vēl arī tāds, kad nav iestājies tas lielais pofigs, bet drīzāk neticība, ka var būt savādāk, labāk...

es jau nevaru zināt par citiem stāvokļiem. tikai par tiem, par ko zinu.

Arī taisnība... :))

njaaa... paziistama teema...
kaads draugs ar taadaa veidaa aizgaaj no pasaules...
bij vinjam draugi darbs..tik miiljotaa sieva un beerni nebij... veel taa kaa bij laix... :)
tik atstaaja veestuli=’’piedodiet draugi’’