garīgi vāji cilvēki, garīgi vāja tauta...

es jau te vienu dienu teicu ,ka man liekas ,ka cilvēkus tīšām noved depresijā ... gan prese , gan Tv + vēl kruktas sadzerās un vēl mīlas lietas, viss kopā un cilpa kaklā ... laikam no maniem paziņām , ne draugiem , bet pazīstamiem cilvēkiem kādi 4 ir tādu soli spēruši ... kāpēc neviens īsti nezin ... vienam vīrietim dēļ m’ilas bija ...
vispār visi vīrieši    

sāku domāt uz pusi vairāk zinu, bet vienai daļai nav īsti zināms, kas un kā bijis - nevar vainīgos atrast, kas pāri nodarijis, un noraksta uz pašnāvību , radinieki tā neuzskata... tā arī tā statistika veidojās

pārāk smaga tēma.

rraganiņai--- melanholija ar nelielu depresijas piedevu ir raxturīga cilvēka smadzeņu reakcija uz PILNMĒNESI! paskaties pa logu! cik skaisti!

esmu uzklausiijusi cilveeku divu stundu garumaa, cilveeku , kas atradaas psihiatriskajaa slimniicaa un aarsteejaas no depresijas. Nekad par to nesmejieties, tas ir kaut kas taads ,ko mums nav lemts liidz galam saprast un luudziet dievu, lai arii mums neliktu to saprast, lai mees vienmeer nestu sevii prieku, ceriibu un veeleešanos peec kaut kaa...

cik gan cilveekam ir jaajuutas smagi, lai viņš padariitu sev galu, jo mirt ir bail, mirt ir smagi, bet viņiem dziivot ir veel smagaak. Un tas, ka mees izejam no beedaam un smagaam situaacijaa un domaajam, ka esam gudrie , stiprie... tas tikai noziimee, ka mums nebija tik slikti , ka mees nejutaamies tik slikti kaa tie cilveeki, kas izlemj aiziet no dziives.

bruukai--- vai aicinājums pamanīt skaisto, kamēr ir iespēja ir nosodāms? vai dabas parādību spēka apzināšanās ir nepareiza?... mēness tomēr spīd... vai tas kādam patīk vai ne...

jacexs, bruuka jau noteikti ne kā uzbraucienu Tev to rakstīja. vienkārši par tēmu. un viņai ir taisnība varbūt vairāk, kā viņa pati var iedomāties.

Nu nepiekritīšu gan Brūkai. Sadzeras un tad iespītēt gribēdami, kādam ( kādai ) ieriebt gribēdami koķetē ar dzīvību un ar nāvi. Īstas grutības īsti cilvēki cieš un uzveic klusēdami. Šitie tādi vārguļi.

Neatceros vai lasiju vai kautkur dzirdēju ,kad mūsdienu pasnavnieki ir cilveki ,kas uztraucas par savām kredītsaistībām ... tas ir nespeju laikā samaksāt savas saistības ... Vispar nav jau ko brinīties ,kad pie mums notiek tā kā tas pasreiz ir...    

Nu gan tēmiņa svētdienas vakaram :)

Taapat kaa pie mums daudz slimo ar sirds-asinsvadu slimiibaam, taapat pie mums daudzi slimo ar nopietnu depresiju, nezinu, vai tas ir saules truukums vai kas, arii skandinaavijaa tas ir noveerots- depresija, pašnaaviiba. Tu r nav sakara ar naudas truukumu vai nelaimiigu miiloestiibu, jo kas no mums nav bijis kaadu briidi truukumaa vai saskaaries ar nelaimiigu miilestiibu... Tur ir cita lieta, cilveeks nezkaapeec nesaņem vairs to zemapziņas speeku, kurš muus virza un liek iztureet daudz paarbaudiijumus.

citazuze un cik daudz tuvu cilveeku tev taa aiz spiita dzeerumaa ir aizgaajuši no dziives, ka esi tik gudra?

kā caur miglu atceros, kad nopieti biju samīlējies pirmoreiz... sen... arī oktobrī, kolhozu talku laikā... sēdējām kā 2 duraki, blenzām zvaigznēs un mēnesī un sapņojām... pat minimālas domas par to, kā atņemt to, ko neesam sev devuši, nebija. un arī šodien nav tādu s... , pēc kuriem nevarētu būt lielāki. nu nāks jauni, šitie aizmirsīsies.

man žēl, ka tie, kuri varētu daudz ko pateikt par šo tēmu, nerunās. vai nu viņu vairs nav, vai arī, ja ir izdevies (un nevar zināt uz cik ilgu laiku) to pieklusināt- tad diez vai var izstāstīt... vienkārši - vārdi ir pārāk kaili. un tad vēl nāks tādi pārgudrie, kuri labāk zin, kas un kāpēc to dara...
nerunāt.

neesu nekāda depresīvā , bet ir bijuši brīži, kad esmu jutusi, ka nekādas izejas ... vienreiz nobijos, ka pēc tam varētu būt grūtāk(lasiju tajā laikā visādas grāmatiņas Rērihus utt. ) otro tomēr bija cerība un cilvēki blakus ... katra ziņa’neviens nezināja par tam manām domām ...

Es tomēr izteikšu skaļi savas domas - Vai šī ir tiešām veiksmīgi izvēlēta tēma? Vai autors ir pietiekoši zinošs, lai vadītu šādu diskusiju? Vai šī nav no tēmām, kuru pārrunājam tuvāko lokā, ja zināms kāds cilvēks, kurš izsakās par šada soļa izvēli, vai arī kura rīcība uz to norāda. Manā skatījumā, šāda tēma nav piemērota tāpat, starp citu sava viedokļa - vienteikuma iemešanai. Es šādas tēmas atvēršanu, ar šādu viedokļa izpausmi uztveru nedaudz kā nepārdomātu, netaktisku.
Savukārt, ja tiek runāts par mirušo - tad vai nu neko, vai tikai labu...
Cik objektīvi otrs var spriest par cilvēku, kurš izvēlas šo soli - spert, vai ne? Kā var spriest par viņu, nezinot šāda mirkļa stāvokli?

mana radiniece pakaaraas, noņeemu viņu no virves, peec tam daudz domaaju -kaapeec? Peec taas reizes biju satikusi cilveekus, kuriem ir depresija, kaa jau staastiiju, viens viirietis, kurš atradaas psihiatriskajaa slimniicaa, man divas stundas staastiija par savaam izjuutaam un man gribeejaas saprst viņu, bet tas taapeec, ka pašas ģimenee biju ar to saskaarusies, tad saakam tikai ieklausiities, un tad tikai rodas veeleešanaas dzirdeet un saprast to otru, kuram tik smagi.

Laikam patiešām jābūt dziļā afekta stāvoklī, lai to varētu izdarīt. Es 16 gadu vecumā pavisam nopietni gāju uz upi slīcināties. Taču pietrūka drosmes un tādēļ varu tagad rakstīt komentārus tautā...
Man pazīstamu cilvēku lokā, Paldies Dievam, (ptu, ptu, ptu) tādi gadījumi nav zināmi. Bērnībā pakārās viens kaimiņš, kuram bija vēzis. Viņš cieta ļoti lielas sāpes.
Mani šokē, ka šādā veidā no dzīves aiziet arī pusaudži. Tēma patiešām smaga. Negribu neko vairāk piebilst.