" margo, nesatraucies, tieši Tu par tēmu runā tā, kā ir pieņemams tiem, kas ar to ļoti cieši saskārušies.. par problēmu, nevis "gļēvajiem vārguļiem"." - Vai Tad Tu šeit nerunā ar mani? Ar ko tad? ATvainojos, ja ne ta sapratu.

nu, izlasi VēL VIENU REIZI. apstājoties tur, kur teikums beidzas...

Es zinu divus cilvēkus, kuri bija smagi slimi ar vēzi. Kad morfijs vairs neiedarbojās, viņus no slimnīcas izrakstīja, un nelikās vairs ne zinis, vienalga nevarot līdzēt. Nespēdami izturēt tās prātam neaptveramās sāpes, viņi atņēma sev dzīvību. Vīrietis pakārās, bet sieviete izdzēra digitālu. Un man nenāk ne prātā viņus nosodīt par izdarīto izvēli.

zaki. varbūt runa pat nav tikai par "citiem". mums nevienam nav zināms, cik no šeit klātesošajiem ir ar to cīnījušies, vai turpina to darīt.

taida, tā ir citu cilvēku kategorija. Tamdēļ es šinī tevis sacītā sakarībā esmu par eitanāziju.

Haijama, un šeit tautas diskusijās nāks lielais apgaismes brīdis...    

kāds brīdis?

Taidas piemerā viņi tikai savu navi nedaudz paatrinaja ,dzivotaji jau vairs nebija...    

Karalienemargo, es arī esmu par eitanāziju, bet to, pilnīgi bez iemesla, ieskaita slepkavību kategorijā par ko pienākas sods.   

Ir lietas kuras mums dzīvajiem nesaprast un tāpēc nevajag par to domāt. Sāp jau tikai tiem, kas paliek un kuriem jādzīvo tālāk un jāsadzīvo ar to. Tas šausmīgs rēgs. Un punkts.

... nju... ari es reiz biju var teikt jau " tajā pusē "...
Un to, cik grūti ir izšķirties par šo soli... to tomēr zin tikai tie, kas to spēruši...
Un iemesli ir katram savi...

Jā, protams,nevienam to neiesaku... tad, kad saproti, ka praktiski aizej... ai, kā tajā brīdī atkal gribas dzīvot...

..Bet vienalga... gļēvuļi(kā šeit izskanēja teksts) to nedara... jo tas ir grūts solis...
Un nosodīt(mest akmeni) labāk tomēr nevajag...
Es uzskatu, lai to novērstu-vairāk jārunā tiem, kas tur pabijuši... un atgriezušies...
Jo viņiem ir ko teikt...
Lai viņu kļūdas neatkartotu citi...

par to runāt ir grūti vai neiespējami.

Te parādās vairāki apspriežami jautājumi:

- vai smagas tēmas ir diskutējamas,

- vai inkurabli slimnieki pašnāvibu veicot mums ir saprotami un tā mēs atzīstam eitanāziju,

- vai minētā statistika ir patiesa, un ja jā, tad kas notiek ar mūsu tautiešu psihi, kāpēc tā tik vāja, ka
nomākta pat elementārā dzīvotgriba, nemaz nerunājot par spītu izdzīvot   

... kaut kur lasiju,ka eksistējot tāds " pašiznīcināšanās gēns".
Tas vai nu ir-jau piedzimstot cilvēkam(un visas no tā izrietošas sekas)-vai tā nav.
Protams, tā diagnozticēšana... vai kā lai to nosauc, vēl patreiz maksājot ļoti dārgi... bet diagnosticēt varot jau tagad!Ja tādus izmeklējumus nakotnē veiktu jau mums katram piedzimstot-iespējams būtu iespēja novērst daudzas traģēdijas.

Ja es pareizi izprotu, tad ir vairāku veidu pašnāvnieki. Tie, kuri nolēmuši aiziet no dzīves, un to izdara. Tad ir tie, kuri tādā veidā sauc pēc palīdzības, un tie, kuri vienkārši spēlējas ar tik nopietnu lietu, lai šantažētu apkārtējos un piespiestu viņus dancot pēc savas stabules. Ja pirmie ir pieņēmuši lēmumu, tad to realizē, turklāt iet apzināti un noteikti līdz galam, turklāt vienatnē, lai iecerēto arī paveiktu. Pārējie to dara ar aprēķinu, lai tiktu atrasti un izglābti, tādējādi mēģinot pievērst uzmanību savai problēmai, vai pavisam traki, lai manipulētu ar apkārtējiem.

Pashnaaviibu iemesli ir tik dazjaadi,tomeer visvairaak man ir zjeel tieshi tos,kuri sev galu padarijushi beernishkjiiigas muljkjiibas un aatriebshanaas deelj:((.Tas gan vairaak jaunieshiem vareetu buut,kad viss tiek uztverts stipri sakaapinaati.Kad es buusu miris,tad gan vinji visi paardziivos,cietiis,nozjeelos.Tikai kaads tur labums pasham no taa,par to jau nepadomaa:((.Veel,laikam buutu gruuti sadziivot ar neaarsteejamu slimiibu,vai kaadu nodariijumu,kura sekas ir tik nezjeeliigas,ka labaak tomeer nedziivot(nekaadi nevaru saprast,kaa speej mieriigi dziivot tie,kuri dzeerumaa noslauka veselu ljauzju barinju pieturaa,atstaajot aiz sevis liikjus un invaliidus).

Kā pašnāvniece ir pazistama dzejniece Ārija Elksne ,apblabāta Baltezera kapos un vienmer vinai kads uz kapa noliek ziedus ,tauta viņu neaizmirst .
Bet nu tos pasnavniekus kas kadreiz iedzinās ar lidmašīnu Nujorkas debesskrapjos (tas bija kadus 7.gadus atpakal )kur gaja boja daudzi cilveki ,nekad neesmu sapratusi ka uz to var but spejigs...    

... viņiem tāda ticība, ka galvenā dzīve sākšoties tikai pēc nāves šai saulē...
Tapēc,jo steidzīgāk nokļūšot tur... un jo vairāk citus līdzi paņemšot-jo labāk šiem tur iešot...

par pashvaaviibu muusu valsti vairaak domaa meitenes vecumaa 17-19,2X vairaak ,kaa zeeni un tas jau ir satraucoss fakts..kaapeec? mans viedoklis ir,ka meitenes ir juutiigaakas,nespeej sadziivot ar paarinodariijumu,saakot jau ar skolu ,nespeej paardziivot pirmaas miilas juutas,nesaprashanaas ģimenee... bet pats galvenais ir nesapratne no līdzcilveekiem..skumji:(

gan jau vairumam nav vienīgā izeja, bet gan jau viņiem šķiet, ka vienīgā.