>kodmanja
Neļaut sevi ieraudzīt t.i. tuvoties no muguras,citādi viena slīcēja vietā var ,tiešām, sanākt divi,sevišķi ja fiziskie spēki līdzīgi...

>klasika
Nu ja mēbeļu veikalā,tad tā ir pavisam cita lieta,jo sevišķi ar izsaukuma zīmēm          

Nu jā, bet tad jau man būtu baigais aplis jāappeld, un tas būtu plus laiks vēl... Ne vienmēr dzīvē viss notiek kā rakstīts un mācīts grāmatās    ...

Nenotiek,nenotiek,tikai bieži tas var beigties ar dubultbērēm.
Reiz Tu lielijies,ka regulāri peldi baseinā... tā kā šim nelielajam līkumam būtu jāaizņem tikai pāris sekundes...    
Pirmais glābšanas punkts: Glābējs nedrīkst riskēt ar savu dzīvību,jo ir atbildīgs par otra dzīvību...
Secinājums: Tu ar savu negribēšanu papeldēt ilgāk apdraudi glābjamā dzīvību,jo esi uzņemusies viņu glābt,bet būtība.
Starp citu apdullināšana arī tika minēta kā variants,ja nu tomēr glābjamais uzvedās agresīvi...
Tā kā esi bijusi slikta studente autovadītāju skolā...    Ceru,ka Tu brauc labāk nekā glāb          

Nu tiesības liku pirms 7 gadiem - varētu būt, ka šo to esmu aizmirsusi - ja godīgi atcerējos tikai par apdullināšanu, par piepeldēšu no aizmugures tikai kad Tu uzrakstīji. Otkārt, tai mirklī man bija līdzīgi kā ar to gāzes balona puisi, ka tik ātrāk tik pie mērķa un ko darīt, tā kā appeldēt līkumu jau varēju, bet tai mirklī tas viss notiek tik īsā mirklī, ka vienkārši neizdari to ko vajag, mazliet nepiedomājot par sekām... Un cilvēks ar nebij svešs, bet savējais, tad nu ar varbūt aizmirsti par sevi... Kaut kur laikam tai mirklī apdoma zūd, ne jau visi ir tieši uz šādām lietām specializējušies, un māk noskaitīt līdz trīs pirms ko dara...

Ar to arī amatieri atšķirās no profiņiem. Vieni zina ko dara,bet otri jūt ko būtu jādara,bet īsti nezin kā    
Tāpēc es jau iepriekš minēju,ka neprašai uzņemties kādu glābt ir krietni atbildīgāks pasākums nekā profiņam.
Bet ja runa par tuviniekiem un draugiem,tad protams cita lieta,taču joprojām paliek apstāklis,ka Tu ļoti riskē,un galvenokārt ar otra dzīvību,jo viņs jau taja brīdī ir bezpalīdzīgā stāvoklī. Viss labs,kas labi beidzās,bet ja nē... ,tad daudziem var nebūt pa spēkam pēc tam ar to sadzīvot...

Jā, Matador. Obligāto kursu itkā esi izgājis. Un tātad, Tu esi redzējis desmitiem avāriju, tāpat arī desmitiem uz ielas, parkos, pagalmos utt. gulošu cilvēku. Esi redzējis, esi, visi esam redzējuši, tas pat nav noliedzams.

Un tagad, galvenais, ko jāiemāca šados kursos (visas mehāniskās darbības - elpināšanas, glābšanas, sirds masāžas, žņauga likšanas utt. gandrīz katru gadu mainās, atžita cita par labāku, nu un tā joprojām) - ci kcilvēkiem esi palīdzējis???? ja nevienam ,tad nav ko muti virināt.

... taadaas reizees parasti riikojas ... peec tam domaa...    

... ja visi pirms glābšanas spriedelētu par veselības stāvokli pēc izglābšanas,gan glābējam gan glābjamajam(runa ir par cilvēkiem),tad neviens netiktu izglābts,jo risks pastāv vienmēr... paldies dievam,ka ir cilvēki,kuri to dara pēc savas pārliecības,spējām u.t.t.

>zaķīt(saukšu Tevi tā maigāk,vilks)
Ja Tu palasīsi manus iepriekšējos komentārus nevis karsti reaģēsi uz kādu atsevišķu teikumu vai tā daļu,tad arī sapratīsi,ka es apzinos atbildības pakāpi,kāda ir cenšoties kā amatierim kādu glābt,tāpēc arī uzreiz pasaku,ka galīgi kritiskā situācijā es cilvēkam diez vai ķertos klāt (teiksim elpināšana, sirds masāža),izņemumi viennozīmīgi būtu man tuvi un svarīgi cilvēki un nebūtu citu variantu.
Slīkstošu cilvēku es esmu vilcis ārā, un izdasrīju to pareizi,nepdraudot sevi un iespēju glābt cilvēku.
Būtībā tas ko es tagad daru,es analizēju visus šī procesa par un pret, nevis noniecinu tos,kuri cenšās kādu glābt, bet Tev iesledzies buldozera princips (uzvarētājus netiesā utt) Tikai neaizmirsti,ka ne vienmēr vari gala rezultātā iznākt kā uzvarētājs, un ne vienmēr kādam Tevi jātiesā,jo to vari izdarīt arī Tu pats...

Par mantas glābšanu, riskējot ar dzīvību, var spriest dažādi, ne vienmēr nosodoši.

Bet, ja policisti riskē ar dzīvību, ķerot briljantu zagļus, nu tas gan ir sviests.

>pressmuita
Jā,pilnīgi pareizi,tikai paliek jautājums vai Tu bvari apzināties savas spējas,ja nekad neko līdzīgu neesi darījis... Ka nesanāk tā,ka pārliecība ir krietni lielāka par spējām. Es domāju,ka te nav nekāda sakara ar Tevis minētājām lietām,šeit darbojās instinkti un Dievs dod līdzās ir veiksme un kaut kādas,šajā situācijā noderīgas zināšanas,kas sež zemapziņā.

>vilks
Viņiem darbs tāds. Bez tam viņš neglābj briliantus,bet sargā sabiedrības drošību,jo pretējā gadījumā šie zagļi rosīsies vēl un vēl... Nesodāmības sajūta ir bīstama...

galīgi kritiska situācija-sirds masāža,elpināšana-kā Tu matador vispār nepiegājis klāt vari izsecināt situāciju?Tad labāk stāvēt un skatīties un pēc tam dzīvot ar apziņu,ka pat nemēģināji cilvēkam palīdzēt?Ja man kas gadītos,tad es nu gan negribētu šādu spriedelētāju un vērtētāju sev tuvumā...

Tu runā šķēršām ,un varbūt pat, ka tas labi, tas nozīmē, ka Tev tādi piedzīvojumi gājuši secen. Bet es nevaru paciest, ka zaļknābji runā par tādām lietām "da es tā, da es šitā". Esmu redzējis, kā rūdīti veči ģībst no šādiem skatiem. Kādreiz kādam gadās beigto radinieku pēc avārijas pārvilkt šofera vietā, lai cietumā nav jāiet, kādreiz kādam gadās jau pirmajās ātrās palīdzības dežūrās draugu pa gabalam kasīt ārā. Nu ne vienmēr palīdz lietas, ko kursos māca. Slīkoņu glābšana? Pats esmu slīcis, nestādos priekšā to savu reakciju, ja šādā brīdī kāds no muguras sagrābtu, viņam točna būtu hanā.

>pressmuita
Tu tēlo vai esi... ?
Protams,ka es pieietu klāt. Kā tad es citādi varu konstatēt?
Jeb man ir tika ttīstīta amnēzija,ka es neatceros uzrakstām to,ka neietu klāt.
Jeb Tu tagad argumentu trūkuma dēļ esi uzsakusi vārdu spēli ķertosietu.
Tad es Tev saprotamā valodā pateikšu,ka neuzsāktu dzīvības GLĀBŠANAS darbības.

>valiks
Labi,paliec pie sava,jo redzu,ka Tu tāpat neesi sapratis (vai negribi saprast) manu domu gājienu...
Es šeit ar gailīšiem nemēros.

btw vilks,Tevis minētie gadījumi neattiecās uz dzīvības glābšanu un ar to saistīto risku,tās ir pavisam citas situācijas...

Beidzās tas viss labi - bet ja pavisam godīgi, tas notika, kad man bija 15 gadi, un nekādus tādus kursus nebiju likusi... Un ja godīgi, labāk noslīkt divatā, nekā visu dzīvi dzīvot ar apziņu, ka es nedarīju neko... Tagad pagājuši jau 14 gadi, šī mana draudzenīte ir baznīcas priekšā tapusi par manu krustmammu, kad 16 gados kristījos, un vēl tagad šad tad viņa man čukst "paldies"... Jo tai pirms tās dienas viņa bija tā pieaugusī - apdomīgā, jo bija 18 gadus veca...
Un paldies tam augšējam, ka nav vairs dzīvē sūtījis šādas situācijas, jo es zinu, ka es nedomātu daudz... Nu jā varbūt pēc šīs diskusijas piepeldētu no aizmugures... Jo es drīzāk zinu, ka nespētu sadzīvot ar apziņu, ka kāds var būt nav šai saulē, bet man iespēja bija glābt... Ja vajadzētu mēģinātu arī elpināt - skolā kaut kādu lelli elpinājām, bet tagad daudz jau neatveros...
Tāpat kā tas pusis... Manā krajā Ozolniekos vēl tagad atceros bērnībā, kad uzsprāga gāzes balons - ēku vienkārši pusi nonesa, bojā gāja trīs cilvēki...
Un ok būsim godīgi - Matadors jau mums te neraksta sliktu gribot, raksta kā jādara pareizi, bet vai dzīvē tai mirklī cilvēks spēj būt tik apdomīgs, nezinu...

>kodmanja
Tikai nevajag jaukt ar pamācīšanu... Es tikai analizēju.
PS.Viks,ja Tu slīktu es Tevi izslēgtu un tad izvilktu