Pārgalvība noteikti nē,drīzāk neapdomība.
Kaut gan ir dzīvē brīži,kad gluži vienkārši nav laika domāt

Ja tas sprāgtu būtu lieli zaudējumi (c)
Ar to varbūt domāts sprādziena radītais posts, nevis balona pašizmaksa.

interesanti kas var tik vērtīgs stāvēt šķūnītī????kad tā jāriskē. iespējams mums ir viens slepens miljonārs?          bet ja niopietni,tad šādu rīcību atspēko tikai un vienīgi ja tur būtu Cilvēks

Nu es jau ar par to pašu. Sižetu neredzēju. Nezinu, kas šķūnī, un kas blakus šķūnim.

cz... visticamāk ciestu apkārtējās mājas, kur dzīvo cilvēki. Bet dēļ tā jāriskē ar savu dzīvību? ’
Es aizdomājos par to, cik lielā vērtē turam savas dzīvības, kad tiešām, ar to riskējot, būtu kas jādara.

parasti uz šķūnīti nes to, kam vairs istabā nav vietas. vai nu ko vērtīgu norakt... kā manā gadijumā... žēl ka neviens nezin kur ir mans šķūnītis      

Neredzeeju sho sizhetu, bet pieljauju, ka cilveeks vienkaarshi nepadomaaja par reaalajaam dziiviibas briesmaam, bet riikojaas kaut kaa intuitiivi... bet gruuti jau buut objektiivam, ja nav buuts konkreetajaa situaacijaa

dumpigais... labāk pastāsti kādiem jābūt apstākļiem, lai pats riskētu.   

azkabana... iet runa par apstākļiem, kad esi gatavs sevi pakļaut dzivības briesmām vai sakropļošanai.
Sava dzīvība kā nonivelēta vērtība.

Dotajā gadījumā tas bija šķūnis starp daudzzīvokļu mājām, kurā skuķi slēpās lai uzpīpētu un naktis pārlaida bomži.

Šitas gan ir galīgi muļķīgs teksts, Roz, piedod.
Viena lieta ir ko kurš deklarē, kamēr nekas nenotiek. Un pavisam kas cits- ko kurš reāli dara, kad tāda nepieciešamība pienāk.

nekādiem... esmu pietiekami riskējis-, pa ģēlu un bez ģēlas pa naža asmeni esmu staigājis. un laikam jau tāpēc man viss iziet vienmēr sveikā, jo to-risku kur esmu riskējis pa ģēlu glābjot kādu ir vairāk un tas laikam mani arī paglābj. vienmēr rīkojos zibenīgi.un daudzas lietas ko redzu pa TV kur neko nevarēja izdarīt jūtos pikts un zinu ka 1000 000 % es to spētu

... neviens nevar zināt,kā būtu un ko darītu situācijā,kurā pats nekad nav bijis...

Roze... Vai nu Tu nesaprati ko es veeleejos teikt, vai arii es nesapratu peedeejos Tavus argumentus...

pressumita... to spēj cilvēki ar vēsu un tīru prātu. ja reiz velniņi vij ligzdas dvēselē... tātad tur kādreiz ir bijis viss tīrs un sakopts... velniņiem ar patīk tīra skaista vide

azkabana... es sapratu gan, ko teici, jo pateici ļoti precīzi    - VIENKĀRŠI Nepadomāja par reālām dzīvības briesmām... rīkojās intuitīvi.

Jāņem vērā, kas un kā notikušo pārstāstīja... Arī Degpunkta sižetu autori bieži runā par to, par ko pamaz zina.

Pašam puisim, iespējams, bija pietiekams priekšstats par to, ka gāzes balons degošajā šķūnī vēl nebija tiktāl uzkarsis, lai sprāgtu drīz, otrkārt -- ja balons uzkarstu tuvu sprāgšanai, glābējs nespētu to paņemt rokās... Risks, ļoti iespējams, vairāk šķietams nekā reāls.

Vēl tas var būt arī izmisums...

... kāds izmisums   par šķuni vai rezerves gāzes balonu?

Ļoti iespējams, ka nebija ne izmisuma, ne reālas bīstamības. Puis’s rīkojās veikli un precīzi. (Pirmkārt, nedega pārmēru intensīvi, ja balonu telpas dziļumā vēl varēja no ārpuses saskatīt. Otrkārt, nebij pārķ ilgi dedzis un nekas vēl bīstams nekrita no augšas... )

Roze3! > :)) Pilnīgi iespējams, ka nebija ne pārgalvības, ne rotaļāšanās ar dzīvībām -- ne svešu, ne savējo. Un -- nebija arī vienaldzības, jo, pēc minūtēm desmit balonam sprāgstot, ugunsnelaime mazāka nebūtu kļuvusi.

neviens isti nezin ko darītu x stundā..
drizāk mani parasti izbrina tie kas apzinati riskē ar veselibu un dzivibu un parējiem tas tie pasniegts kā varoņdarbs..
tas saucas "pārprasta varoniba"..
tikpat ka kāda bērnibas dienu stāsta (autoru netaceros) puisens gribāja bāt varonigs un skrēja priekšā braucošiem auto