Vēlreiz labrīt!
Un kas man tagad būtu jādara? jāatbild uz visām replikām (vai referātiem), kur minēts mans godavārds?
jeb varu nelikties ne zinis? jāceļ spuras gaisā par katru saskatīto murlību? jāglauda galvas prātīgajiem (manuprāt, protams)?
"piektdienis, tu kā skolotājs nespēj pieņemt, tavuprāt, nepareizas izvēles" (pirmkārt jau neesmu skolotājs, vien sētnieks (tagad gan kā senu un pieredzējušu iecēla par brigadieri))
otrkārt, savu stāju vai nostāju neesmu paudis (vēl). Tā tik nojaušama?
treškārt, pasakas ierakstītāja (bloga komentāros kāds pauž, ka īstā autore (kur tad atsauce?) esot Kerija Bredšofa no "Lielpilsētas") un viņa arī spuraino komentāru tipa "citiem ar pamperiem, citiem kā pasaka" (ir arī "beidz moralizēt") autore vairāk liekas nevis (viņasprāt, laimīgu) izvēli izdarījusi, bet gan BRUŅAS uzvilkusi... jo ir taču patiešām tikai tā, kā ir... Vienam tā, citam pavisam savādāk.
Tādēļ jau nebūtu smiltīs jāzīmē tik vājas teorijas, kā "par paliekošām vērtībām bērnus piesauc sievietes, kurām nekas cits nav ko piesaukt, diemžēl", bet pašai varbūt spilvens pieraudāts.