Ielogoties
Reklāma

Pasaka par laimīgu meiteni / 20

28/05/2009 11:32 | Diskusija lasīta 11014 reizes
"... reiz dzīvoja puisis un meitene.
Kādu dienu puisis jautāja: "Vai tu ar mani precēsies?"
"Nē" atbildēja meitene un dzīvoja laimīga.
Viņa nekad nepieņēmās svarā, daudz ceļoja, viņai piederēja liels skapis ar kurpēm un somiņām, viņa iepirkās un dzēra Martini ar draugiem, un viņas mājā nekad neviens nebojāja gaisu. Beigas."

Ir dziļi publiskos blogos tāda pasaka.
Ar dažiem komentāriem: no vienas puses “…diez vai skanēs bērnu smiekli” un atbilde “tā tā dzīve paiet – citam ar pamperiem, citam kā pasaka”, ar ainiņu “paiet gadi, sēž ērtā šūpuļkrēslā večiņa un viņai ir skumji”, un ar atbildi “vēl aizmirsi par to ūdens glāzi” un “par paliekošām vērtībām bērnus piesauc sievietes, kurām nekas cits nav ko piesaukt, diemžēl”.
Apmēram tā.
Bet tas ir tik dziļi blogos, ka iedomāju vilkt gaismā. Ja bloga autorei pretenzijas, atvainojos uzreiz.
Nedomāju, ka stāsts ir par sievietēm, kurām nav lemts kādas veselības vainas dēļ, tādā aspektā nez vai vajag skatīt.
Ko teiksim?
Atbildes (180)
1 2345...9
28/05/2009 12:37
es domāju, ka tagad situācija ir labāka, jo ģimenes apzināti plāno (nerunāsim par nelabvēlīgām ģimenēm) un audzina bērnus ar mīlestību.
0 0
28/05/2009 12:40
   atvainojos... adresēts pirtniekam   
0 0
28/05/2009 12:42
“tā tā dzīve paiet – citam ar pamperiem, citam kā pasaka”(c)...

vai jāuztver būtu, ka ja jau pamperi dzīvē bijuši jāmaina, tad nekā laba un jauka?
0 0
28/05/2009 12:48
Nu, tāds viedoklis, Saš, ir cilvēkam, kurš repliku rakstījis... Mums šī saruna tiek nolikta priekšā pārdomām un drīzāk kādai pašatklāsmei. Ne sava dzīvesstāsta viennozīmīgā pareizuma uzspiešanai citiem...
0 0
28/05/2009 12:52
Cenšos iegalvot sev, ka man ir kā pasakā. Nav jēgas citādi. Neviens tevi nežēlos. Jā, un galvenais, ka gaisu neviens nepiesmirdina. :)))
0 0
28/05/2009 12:53
Tā pasaka pilnīgi noteikti nav par bērniem, drīzāk par baltām blūzēm.:))))
0 0

Tēmas: 1
Ziņas: 1891

28/05/2009 12:58
Kā jūs domājat, vai tādas mums labi pazīstamas publiskās personas kā Maija Pļesecka, kā Laima Vaikule nejūtas savu dzīvi dzīvojot laimīgas? Noteikti jūtas tikai pa savam. Viņas arī publiski intervijās atzīstas, ka viņas laimi nesaskatīja bērnos un ģimenes dzīvē, bet gan savā darba uz skatuves    Un nevajag būt tik slavenām (zināmam plašai publikai), lai justos savā dzīvē laimīgas bez tiem autiņiem un pamperiem, saņemot vīriesu atzinību un aplidošanu ne no viena vien vīrieša    
0 0
28/05/2009 13:00
ne par tēmu laikam   ,bet pavilkās pēc baltajām blūzēm... no dziesmas par četriem baltiem krekliem... tā dziesma nav par krekliem ,bet par sirdsapziņām... kaut gan ,ja padomā,varbūt ... varu mierīgi gulēt... ar mani viss kārtībā.   
0 0
28/05/2009 13:01
Kāda atrod sevi un savu laimi un piepildījumu dzivē bez bērniem, citai piepildījums, ka ir sieviete mājās ar bērniem un ģimeni. Dažādi.
0 0
28/05/2009 13:02
   mana kolēģe(nu jau nelaiķe... lai viņai vieglas smiltis),nebija precējusies,nebija bērnu... litoja spārnoto teicienu-labāk es daru desmit vīriešus laimīgus nekā vienu nelaimīgu   
0 0

Tēmas: 91
Ziņas: 28946

28/05/2009 13:05
Pagājušajā naktī pabeidzu Karmenas Rīdas grāmatu TRĪS VIENĀ GULTĀ, par mīlestību, seksu, karjeru un bērnu... Tik reāli uzrakstīta, ka bail metas lasot... sievietes mainās    ...
0 0
28/05/2009 13:07
 rozeroze...  un atradās kāds, kas nodomāja, ka tai nu gan neviens ūdens glāzi nepasniegs...

Te, manuprāt, stāsts, ka tiešām savu dzīves piepildījumu grib pielāgot visām citām. Bet traki, ja grib sadalīties starp ģimeni un karjeru. Citām it kā sanāk, bet nezinu, kā.
0 0
28/05/2009 13:13
par ūdens glāzi-anekdote bija... ,vai tiešām pēdējā stundā to vajadzēs   
guļu tiešām mierīgi,ja dzīvoju pēc sirdsapziņas   
par to sadalīšanos-padomijas mīts -intervijas ar visu varošajām pirmrindniecēm... nu sorry... reālajā dzīvē nav tā..ja saka,ka viņām sanāk... blefo... varat mani apstrīdēt droši   
0 0

Tēmas: 91
Ziņas: 28946

28/05/2009 13:21
Tak neteiksiet, ka visas veiksmīgās sievietes ar bērniem un darbu blefo          
0 0
28/05/2009 13:29
Man sanāk, ka blefo gan. Atceros, ka nebiju ne īsti darbā, ne īsti mājās, kad strādāju laikā, kad bērni bija mazi, un kur nu vēl, ja slimi mājās. Nekas tur no darba nebija, vieni sirdsapziņas pārmetumi, ka neesmu ar viņiem. Vēl noticētu, ja karjera sanāk tad, kad viņi jau palieli. Citādi, nē. Nu nav sieviete mājās, ja visu laiku un enerģiju atņem kāds atbildīgs darbs, neiestāstīs to man.
0 0
28/05/2009 13:34
Dara jau. Biežāk apstākļu, citreiz savas izvēles pēc. Grūti. Gandrīz neiespējami. Kāds no saskaitāmajiem parasti cieš. Tikai sekas redzamas vēlāk. Ne tad, kad māmiņa skaļā balsī deklarē- man izdodas pagūt visu...
0 0
28/05/2009 13:35
   roze... tieši tā...
0 0
28/05/2009 13:36
jā,citazuze..sekas redzamas vēlāk...
0 0
28/05/2009 13:38
Nedomāju, ka stāsts ir par sievietēm, kurām nav lemts kādas veselības vainas dēļ, tādā aspektā nez vai vajag skatīt.
Ko teiksim? (c)
gribas jautāt tēmas autoram-par ko tad ir stāsts pēc viņa paša domām... un par ko tad īsti jāizsakās par pasaku, tās interpretāciju, jēgu vai arī pārpublicētajiem komentāriem...
0 0
28/05/2009 13:41
Un kas tad atliek? Jāstrādā taču ir. Vīrieši tieši tāpēc arī vairāk sasniedz karjerā, ka atrodas darbā no agra rīta līdz vēlam vakaram, un nevelta vajadzīgo uzmanību sievai un bērniem. Kādam taču tie bērni jāaudzina. Vīrieši ar bērniem sāk lepoties tad, kad tie jau lieli.
0 0
1 2345...9
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas