Man tieshi otraadi shkjiet...
ir kaut kas mainiijies vispaareejaa apzinjaa...

Kad gaaju skolaa - jau no 6. klases sapnjoju par briidi, kad buushu mamma - nespeeju vien sagaidiit.. jau kopsh astotaas klases pirku par kabatas naudu cepuriites, mazas kurpiites un mazas zekjiites - savam "naakotnes - pilniigi noteikti buus" mazulim"...

Tagad galvenais ir - sievietei kkas jaasasniedz - jaapmaterializeejas, jaakljuust patstaaviigai, nodroshinaatai un tikai tad jaadomaa par beerniem..

Un tapeec jau ir taas tantes, krustmaates, mammas un tantinjas uz solinja pagalmaa, kas visu laiku jautaa - kad buus mazulis, mazbeerns utt..

Jo tas ir tas, kas mainiijies..

=>Piektdieni
Nu bet Tev ta kas?
Pat tad ja Tavās acīs tās ir bruņas, kāpēc tas uztrauc, ja pašam viss kārtībā?
Kāda starpība vai palīdz vai nepalīdz kādam citam viņa bruņojums?

Arī uz mani it kā attiecas šis apgalvojums "par paliekošām vērtībām bērnus piesauc sievietes, kurām nekas cits nav ko piesaukt, diemžēl" Bet, ja kādam tāds iespaids nu tak lai viņš staigā ar šo iespaidu laimīgs, jo manu laimi tas neietekmē.

Kāpēc tāds aizkaitinājums balsī, Delikates??? Kādēļ tāds acīmredzams diskomforts par to, ka vecumvecs blogs izvilkts dienasgaismā?
Ja reiz tā Tava pārliecība- forši! Ja reiz Tev tā vislabāk- super! Ja reiz tas Tev palīdz- uz priekšu!
Pietiekami daudz citādi domājošo un atšķirīgu viedokļu??? Nu i sūds ar viņiem! Tu savu dzīvi dzīvo!

Teksts blogā jau tikai impulss sarunai. Kā krāsains uzraksts uz garāmbraucoša graboša tramvaja durvīm. Nevar taču uzskatīt, ka kādam baigi uztrauc tas tramvajs.

29.05.2009. - 10:21:09
... Bet izbesījuši visi šie "sīpolam" līdzīgie reālā dzīvē, kas iedomājušies, ka var man norādīt...
_________________________________________________________________________________

ko tu tur pļāpā greizi ? es te nevienam un nekad nenorādu un nemācu kā jādzīvo...

cita lieta, ka uzskatu, ka mūsu apstākļos bezbērnu nodoklim ir jābūt principā... cik lielam un kādiem jābūt tā maksātājiem - tās jau ir detaļas...
es pīpēju, lietoju uzturā alkoholu, leju autā bendžu un nemaz neprotestēju pret to, ka apmēram puse no šo preču cenas aiziet akcīzes nodoklī... tās ir lietas, bez kurām var arī iztikt un paredzētas tikai manam komfortam un iegribu izpildei... bez bērniem ir finansiāli izdevīgāk, kā ar, tad kāpēc lai par šo priekšrocību nebūtu jāmaksā ?

vienīgi homoseksuāļi pret to akt;ivi protestēs - šamo tiesības atkal tiks aizskartas :)))

Jā, silvaana. Līdzīgi arī par to, ka neuzskata bērnu un ģimeni kā kaut ko, kas "’ dzīvē sasniegts". Es ar putrojos šajā visā. Un aizvien vairāk man šķiet, ka tomēr tas ir atbalstāmi un pieņemami, ka ir sievietes, kam bērni un ģimene ir gavenais dzīves piepildījums. Ja ar to nepietiek, tad meklē sevi darbos. Bet, arī pieņemu, ka ir sievietes, kam ir citādi.
Bet laikam jau atkal manipulācija ar sabiedrības, ģimenes "’pareizo"’ modeli.

=>silvāna
Jā, taisnība , ir mainījies, bet vai tāpēc cilvēkam būtu sevi jālauž, ja viņš jūtās labi tieši tā kā ir
Nu ja kādam vajadzīgas tās kurpes un somiņas, ja tas viss viņa (-as) sejā iebur apmierinātu smaidu, tad... kur problēma?
Galu galā viss pasaulē mainās.Pirms 50 gadiem arī noteikti bija citas prioritātes, nekā pirms 20, vai pasaule bojā tāpēc aizgāja?

Bet tantēm, krustmāmiņām u.c. , kas uzdod šos jautājumus " kad būs mazulis"... reizēm derētu ielāgot, ka mūsu pašu dzīve un lēmumi ir tikai mūsu ziņā un viņām gar to nav nekādas darīšanas.
Personīgi, kad man kāds jautā- nu kad tad kļūsi par vecmāmiņu, kaut manai meitai knapi 18... es jūtos, it kā šis jautātājs zināmā mērā "līstu" mana bērna gultā, ko pat es neatļaujos darīt

kāpēc tas pat? Ko pat es neatļaujos darīt. Značit, ja līstu, tad tu būtu pirmā?       

Es neesmu aizkaitināta. Man viss ir bijis, cerams, būs vēl.:)) Es apprecējos ļoti jauna un man ir laba dzīves pieredze, es cenšos mācīties no citu kļudām. Vienkārši neesmu satikusi vīrieti, kuru redzu kā sava bērna tēvu, viss ir vienkārši. Zinu ļoti daudz sievietes, kurām, kā kas, tā - jā, bet man bērns, to un šo, man tādas runas nepatīk un es to pasaku. Piesaukt vajag savus darbus un nedarbus, bērni piesauks savējos.:)))

   dumpi, nepiekasies... saprotu, ka "pat" nozīmē mammas īpašas tiesības tādā vai citādā sfērā (atkal jāpadomā)
Labāk, dumpi, paskaties bildītes:

   nepatīk, ka mammas lepojas ar bērnu panākumiem... nu, šito laikam nevienai neatņemt        , man ar patīk, jo dzīves stipri saistītas. Pieļauju, ka var justies nelabi, jo šī ir tā lieta, ar ko nevar padalīties ar citām/iem. 

   mīļo delikatesīt...
Lūk, šeit redzu tevi bez bruņām.
Paldies! lai tev veicas!
( - tas no šī vectētiņa no visas sirds... )

> Delikatese: " Kaut kas paliekošs - sasniegumi karjerā, gleznas, atmiņas utt., bērnus pie paliekošām vērtībām piesauc sievietes, kurām nekas cits nav, ko piesaukt, diemžēl.:))) ... "

Ne visiem vecākiem veicas radīt bērnus kā paliekošas vērtības... hm, bet paliekošas vērtības nav arī visas sieviešu karjeras un visas gleznas... Ūdens glāze? To var atnest arī vecļaužu mītnes medmāsa... Nuja.
Viens ebreju cilmes britu pilsonis uz sievas kreņķiem par to, ka pieņemšanā būšot tikai tie, kad slaveni senči, atbildēja: mēs paši būsim slaveni senči... (Aptuvens pārstāsts... )

Redezi, Delikates’... Sava taisnība jau var būt arī tām sievietēm, kuras sevi un apstākļus pārvarējušas un nu savu bērnu panākumos izjūt/redz savas morālās un materiālās investīcijas un -- arī! -- savus upurus, un priecājas par savu bērnu sasniegumiem arī kā par saviem sasniegumiem.

"Piesaukt vajag... " Tiem vecākiem Tu nevari būt likums, ko vajag un ko nevajag, -- Tavs vajag var vien bēdīgi pēc skaudības kādas izskatīties, izklausīties... :)) Jo -- Tu pati sev esi liegusi iespēju kļūt par to slaveno "senceni": tā ir bijusi tikai Tava izvēle, nu pašai ar savas izvēles sekām jārēķinās.
Hau.    

Ok, onkuļi. Palieciet jūs savās vietās, es palikšu savējā. Piektdienis, tev nekad nedraud mani redzēt, tā iedomātā neemu es. Jāslēdz, jāslēdz.:)))))))

Hi-hi-hi, Delikates’... Nesaki Piektdienim, kas viņam jādara, lai viņam nebūtu izplāno maršruts, kur iet... :))    

    ai, piedodiet, bet ar šo "viss ir vienkārši", ar nomestām bruņām man gribētos beigt...
Nu ko varam vēl izrunāt, izķidāt...
Šorīt robinsonos pēc ilgāka laika pateicu apmēram tā:
- ziniet? es jūs visus mīlu...

Pie tā arī paliksim.
lai mums visiem veicas!

Marīns, saplūc dilles, pavasaris kā nekā. Un nesaki, ko man darīt, labāk pasauļojies, norakstījies bāls. Nepatiksi nevienai tautietei.   

Taas ,piektdieni, jau ir to ’’meitenju ’’ garigas veselibas problemas   ,cik vientuljam un saskumusham jabut cilvekam,lai tadus blogus ceptu         ,un ne jau darba laika tie top   

   oi, pamanījās tomēr sabojāt.
"tā iedomātā"... ej prātiņ...
Mācies lasīt, mācies saprast...
bet es jau noticēju, ka nometusi bruņas...

Piektdien, redz, ja tas skapis augstā vērtē, tur arī bruņu pietiek! Un mīļas tās bruņas.