Runājot par UK un Latvijas pamatiedzīvotāju humora izpratni, manam skotu draugam ir patiesi veselīga humora izjūta, par tādiem cilvēkiem parasti saka- staigājošā anekdote. Manās rokās trāpījās letiņu filmas <Dāvana vientuļai sievietei> video disks ar angļu subtitriem, es baigā priekā, nu tak domāju, šitais gabals ir viņam jāredz, pati pie sevis iztēlojos jau tos smieklus, kuros viņš nabags raustīsies, to filmu skatoties.
Viņš protams starā, uzzinājis, ka vakarā pēc darba dabūs beidzot noskatīties latviešu komēdiju, šitā gribēšana viņam nu reiz tiks piepildīta.
Sākām skatīties to filmu, nu jā, viņam interesē, pasmējās tak protams ar, bet visas filmas garumā tika uzdoti dažādi jautājumi, ne jau par sadzīviskām lietām filmas šizetā, bet tieši par jokiem, par kuriem es smējos vēderu turēdama, bet viņš tā arī līdz galam tos neizprata... reālā dzīves pieredze tak ir pilnīgi atšķirīga letiņam un skotam, bet visi joki tak tiek no dzīves ņemti. Tā kā ir pilnīgi saprotama lieta, ka angļu melnais humors latvietim var likties par smagu, bet krievu humors liksies daudz interesantāks. Lūk, dzīves pieredze un mentalitāte ir pamats jebkuram jokam.