bet no pašas bērnības atceros izklaide bija ,kad trāpījos dzelzceļa stacijās-šķirstīt tos maršrutu sarkstus,kas kā dzeldzs lapas šķīrās uz vajadzīgo pogu nospiestu... maz gan mums vajadzēja,tais laikos,lai laimīgi taptu.un kad uz centru aizbraucām ar vecākiem.’’Kamielītī’’ pelēkie zirņi-klasiska gājiens,un saldajā tas bezgalgaršīgais krēmas metāla trauciņos... kafejnīcā Āgenskalnā savukārt bija tādas kafijas un tējas,lielos bunduļos,kur pats varēja sev iepildīt glāzē,pirms kases.man vienmēr tika 2 glāzes-vienā kafija -otra tukša,lai nav pa karstu,lai var pa druskai atliet...
.jauki bij bērnības laiki.