Tusēja gan tie svešvalodnieki pa Visvalža ielu

Bet mēs pie Saktas gājām vēstures un ZK ekšus likt, tā kā laikam tomēr tur bija gan vēstures fakultāte

Es strādāju V. Lāča bibliotēkas Mūzikas nodaļā un mūsu mājas pirmajā stāvā bija kosmētikas veikaliņš. Meitenes mums uzzvanīja, kad kaut ko izmetīs, un mēs arī dabūjām pirmās

Tad vēl netālu bija pasūtījumu galds, kurā varēja Kipras muskatu pasūtīt un bulgāru tomātiņus savā sulā. Tolaik jau tādas ekstras kā ledusskapji darba vietās nebija, atceros, kolēģe bija dabūjusi cīsiņus un izlikusi uz palodzes aiz loga. Pēkšņi atlidoja vārna un aiznesa dārgo maisiņu

Vispār jau jautri bija. Toreiz bibilotēka strādāja līdz desmitiem vakarā, tad vienmēr diskžokeji no Poligrāfiķiem un citām disenēm nāca Melody Maker lasīt un mēs ar viņiem dzērām šampiņu darba laikā

Šodien, starp citu, nopirku žurnālu Leģendas, tur tieši par Poligrāfiķu disenēm ir raksts. Tā saraustīti man sanāca, no cīsiņiem pie žokejiem, piedodiet, tauta, ja varat