katram kokam divi gali...

Dazhreiz gribas kaadu runaataaju, kam vienmeer viss jaaizrunaa skalji... vnk aizveert ciet.. lai mazliet paklusee.. jo taa runaashana jau "aknaas seezh"..
Dazhreiz shkjiet, ka tas "runaataajs" patiesiibaa sevi tik dzird.. un arii pats pa sevi tik tiiksminaas - "re cik forshi es to pateicu, re kaa forshi savu domu noformuleeju".. a ko saka otrs - tas mazsvariigi... un vai tam otram taa runaashana shobriid vajadziiga... arii mazsvariigi..

Pakluseet ir gruutaak iemaaciities, nekaa "vaariities".

vistrakāk ir pateikt kādam kā jūties patiesībā, bet viņam par to dziļi nospļauties... un tad ir žēl atklātības... , bet ja kāds ir jānoliek pie vietas, tad ir jānoliek       

pats grūtākais jau vienoties par taisnības teikšanu. un ne visi to spēj, neskastoties uz to, ka tas ievērojami lētāk...

jacexs - vienoties par taisnības teikšanu.
ĻOTI no svara, kādā formātā un intonācijā un kādā sabiedrībā / sastāvā un kurā brīdī to taisnību pieapakšnes.

Vot sēžu un domāju, cik labi, ka es visiem, kam gribu ko teikt, visu varu arī pateikt. Gadās, ka jānovaktē moments, vai pat lēnām un uzmanīgi jāpavērš situācija tā, lai briesmīgi nekristu acīs, ka es gribu kaut ko teikt. Atsevišķi cilvēki ilgi jāpieradina pie tā, ka patiešām var runāt atklāti, tas prasa laiku un pacietību. Bet tas atmaksājas. Kaut kad iestājas moments, kad visu var teikt uzreiz, bez ievada, bez iesildīšanas, pieradināšanas, bez maskēšanās un garas apdomāšanas. Tā man patīk. Tas ir to vērts.    
Bet ilgi gan, mācījos!          

Kapēc pacēlu šo tēmu uz augšu?
Vakar izdarīju secinājumu, ka cilvēkiem īstenībā patīk īsta personiska atklātība, viņi to meklē, jo tā rada kaut mazdrusciņ drošuma sajūtu šajā melu pilnajā pasaulē.

un tagad visu -otraadi // pateicu,bet nedomaju,pateicu bet negribeju   

Malipka                   

Galvenokārt nevajag    

matadors - politiķis.   

malipka????

ja es kādam ko dikti gribētu nepasaku, tas man neļauj dzīvot... es ar to nēsājos, man par to jādomā... bet tikko savu sakāmo esmu pateikusi ar mani viss kārtībā... miers mājās..   

Ja šī nepateikšana skar attiecības,tad es uzskatu,ka jarunā uzreiz vai jāklusē pavisam,nevis kā liela daļa dara - sakrāj veselu kalnu no nepateiktiem sīkumiem, un tad vienā jaukā dienā tas viss nāk ārā. Pie tam efekts tam ir nulle,jo otrs jau sen aizmirsis tādas situācijas un nezina par ko vispār runa, un tās ir tikai negatīvas emocijas un nekādas atrisināšanas efektivitātes. Esmu novērojis,ka tā dara tieši sieviets,bet tie ir tikai mani novērojumi...

Domājams, ka dažiem būtu jāpiedomā,- KĀdā formā tās patiesības saka! Arī man!      

ja kas, Matador, nesen biju kopā ar jauku pāri... un sieva sūdzējās, ka tieši tā dara viņas vīrs, uzskaita visa laulības laika visus grēkus, neizdevušās lietas katru reizi, kad kas gadās ne tā... un tā nebija aprunāšana, jo vīrs bija blakus uz klausījās ar smaidu... , tā kā viennozīmīgi to apgalvot nevar...    

pienen,bet es jau arī neapgalvoju,izteicu tikai savus novērojumus... ,bet Tu jau meties kaujā,aizstāvēties          

Ja nesaki ,nav ko ar to nēsāties. Citādi iznāks meksikāņu seriāls ,arī tie balstās uz ilgu nepateikšanu. Es tādas personas saucu par meksikāņu Mariannām , kas nesaka tādas lietas ,kas patiesībā nav noslēpumi.

Es esmu par runāšanu, jo nemaz nevajag meksikāņu seriālus skatīties, lai saprastu, ka ir lietas, kas vienkārši jāizrunā. Miljoniem pārpratumu notiek tieši tāpēc, ka cilvēki nevar (negrib) izrunāties. Un tā veco grēku piesaukšana vispār ir stulbākais, kas vien var būt    

Lai izrunātos, vajag divus...    

Ube, pilnībā Tev piekrītu, ir reizes, kad vēlies izrunāties, lai vēlāk nebūtu jāpiesauc vecie grēki    , bet otram vispār nav intereses klausīties.  

man nepatīk runāt, ja redzu, ka mani vārdi sievietei sāp.. Izrunāšanās ir sāpīgs brīdis un nekad tas man nav nesis gandarījumu.. daudz labāk es jūtos klusējot nekā runājot par to, kas sarūgtina..un man nekad nav bijis sajūtas, ka no izrunāšanās kaut kas pēc tam būtu labāk..domāju, ka izrunāties ir vajadzība sievietei nevis abiem.. sieviete pēc izrunāšanās jūtas labāk..es jūtos labāk, ja neesmu pateicis neko tādu, kas ir sliktās ziņas.