Jap...

Nu re. Un cik bieži tev ir gadījies redzēt tādu īstu mīlestību? Nu, kaut vai no attāluma!

Vienu. Bet tik īstu, ka viss līdz šim piedzīvotais šķiet pupu mizas.

Ticu. Brīnumi reizēm notiek, bet reti.

Dilebile kaukādu sviestu te nes :( Tieši jaunībā neko negribas piedot, jo viss ir vai nu balts, vai melns vērtību skalā..Bet gadiem ejot normāls cilvēks saskata arī citas krāsas un vairs nespridzina sevi uz visiem pirmo emociju "grābekļiem" Taču slima galva ir slima galva - ja kāds ir slimi greizsirdīgs, tad grūti tam tikt pāri un vari visu mūžu tuvāko grauzt un bērt virsū tam uz galvas savus tārpus.
Es nesaku, ka viss jāpiedod, bet dzīves gudrība nāk ar gadiem - lēnu garu izvērtēt, kurus tiltus dedzināt, bet kurus ne

Normali... nodrazties ar citu ir slima greizsirdība. Nja... Un seit nav runa par otra zagesanu. Vienkarsa Atta pateiksana un iet katrs savu celu. Kada vel grausana?! Un tiesi jauniba ir ta nebeidzama velme eksistet kopa ar otru. Ja jaskiras tad viss, cauri, ka es tagad dzivosu bez ta otra?! Kad jau cilvekam gadi un prats tad saproti, ka tas otrs nav blakām ka gaiss. Un ja vins tevi neciena (krapsana ir tiraka neciena), tad tadam cilvekam blakus nav jaatrodas. Kas tur vispar jaizverte? Kada tur dzives gudriba? Tas ir tiakas mulkibas ko skandē, ka tikai gudra sieviete spej piedot. Kada gudriba. Pascienas trukums un nekas vairāk, ja laujas dzivot opa ar sevis necienigu veci. Kaut gan.tads tadu atrod.

dillebille, lasu tevi un brīnos, sajūta tāda ka Tevī nekādu jūtu nav...

... Pascienas trukums un nekas vairāk, ja laujas dzivot opa ar sevis necienigu veci...

vai veceni!

nav, nav viss tik melnbalts nevienā vecumā..un galvenais ir neatzīties..     
un ir kam tā krāpšana jau sen pie vienas vietas, un ir kad krāpējs no vainas apziņas top tik balts un pūkains un devīgs..nu vnk enģelis, tad to situāciju ar visādi var izmantot
...
tikai duras vicina dunčus un karogus un lozungus par pašcieņām..  jebkuru situāciju vajag izmantot savā labā arī krāpšanu..

Anks, tipa kā tai aņukā:
-vīrs mani krāpj, un es aiz pārdzīvojumiem tievēju
-kāpēc nešķiries?
-nevaru, man vēl 5 kg, jānomet.

Nezinu, Ta esmu iekartota, ka man, ja uzkrame uz galvas tūdus jūtas momentā pazūd. Kaut kādas mieles jau paliek, nožēla par iztērēto laiku, dāvāto sirdssiltumu... tik auksta neesmu, bet tas ari viss. Nav ko sērot par to, kas izrādās nav bijis tavu jūtu cienīgs.

>silvija28
Tu pārspīlē - viņa noteikti nav bez jūtām - nu kā var būt pavisam bez jūtām? - lai nenokavētu aiziet vajadzīgās darīšanās, jūtām jābūt!!

frina arī tā...

nu ja svilpi..ar vecenem kopa na gadijies dzivot, .tapec mana gadijuma veci.

... nu tad beidzot pie kaut kādas skaidrības tikām, piedod nevari un viss...

Var jau turpinat dzivot kopa. Nav jau liegts. Katram savi iemesli kapec to dara. Kopigs bizness. Negrib mantu dalīt. Varbut ta nemaz nav krapsana un otram asumu tas uzdzen attiecibas. Uc lietas. Bet man tadas lietas nav pienemamas. Bet tīras, uzticesanas vertas attiecības tur vienkārši vairs but nevar. Tak aizdomu un saubu ena tur vienmer kaut kur uzglunes. A kam tas ir vajadzigs?

Negribu piedot, jo neredzu pietiekami nopietnu iemeslu to darit.. Ta būs pareizāk. Jo ja otru cieni (krāpeju nevar vairs cienit), mili, tad piedot var, ka sis piedzeras un aizmirsa manu dzimeni..vai citus sīkus sū..Bet nejau krāpšanu.

... nu redz, tomēr neesi no azbesta, kā man likās...

tā nav nekāda krāpšana, tā ir attīstība - diversifikācija pa horizontāli... tak modernā pasaulē dzīvojam... :)))

un ka diskusijas pieteikumā rakstits tipa liela mīla, sapratne u.t.tun tad kāpēc ??tā ir noticis..
tad jau tā ir bijusi ilūzija ..vismaz no vienas puses..