ko lizetttes, ne? ?

komentari

ko-komentāri?

piedod

))))))))))))))))))

lai kaut ko piedotu nosākuma ir jābūt aizskārtam... esmu profesionālis, nekad neizrādu, ka esmu aizskārts, bet arī nekad to neaizmirstu... ir jādzīvo tālāk, bet es nekad neaizmirsīšu sev pāri darijumus, es vienmēr paturēšu prātā, ka konkrētajam  cilvēkam ir raksturīpasības no kurām man vajadzētu pasargāties...

ko nozīmē staburaga teiktai .vajadzētu pasargāties//... it kā no tā-tās krāpēja-as... uzaudzēt biezāku ādu?... imūnsistēmu... vai veidot alko krājumus?))... kā- tad vīrietis pamato, to vajadzību pasargāties?intresting!!

Var... bet nav vērts.

Cilvēks piedodot jau tikai sev dara labu... nemaitā veselību ar sliktām domām:))

Visvieglāk piedot tad, ja nekas nedeg un pats arī esi šo to sastrādājis

Nevaretu. Agrā jaunībā varēju. Bet tad jau citādi likās. Viss..kā bez tā otra elposi?! Izmīsums un beigas klāt! ņem un piedod un pat aizmirsti! A tagad jo vairāk gadu, jo vairāk prāta un jo mazāk vitāli tas bikšainis blakām. Līdz ar to nav vajadzības kaut ko piedod. Kāda velna pēc? Tikai tapēc, lai kāds blakām būtu!? Nē, nav vajadzības. Gaisa pietiek aŗi vienai. Ja ar kādu kopā, tad līdz galam. Ja jādalās, tad i nevajag.

dillebille, aizgāju paskatīties, cik jauna esi... Ješčo ņe večer... vēl domas var mainīties...

Nea..ar gadiem tā pārliecība tikai nostiprinās, ka nav vērts. Kā jau rakstīju agrā jaunībā piedevu, varēju piedot. Nu jau vairs nepiedodu. Varbūt varētu, bet neuzskatu, ka tas ir vajadzīgs. Man tiešām nav vajadzīgs blakām vīrietis, kuram tikai un vienīgi ar mani nepietiek. Tīri biznesa attiecībām? Lai neesi viena? Sadzīvi un mantu slinkums dalīt? Kas ir tie iemesli kapēc jāpiedod? Tā tīri statistikai? Man redz nekad nebija kopīgu mantu. Katram sava. Līdz ar to nav iemesla kaut ko piedot. Pasaka paldies par pavadīto kopīgo laiku un iet katrs uz savu pusi.

Ja jūs mīlat viņu, nevis sevi, tad nāksies vien piedot, bez variantiem. Galvenais taču, lai mīļotajam ir labi, vai ne?

mja... markiz, zin es gan domāju, lai abiem ir labi, man tāda principa nav, ja man dēļ mīļotā ir slikti, tad lai viņam ar IR SLIKTI

Markiz, ij jēga mīlēt tādu, kurš nemīl otru pusīti? Pretējā gadījumā taču viņš domātu par to, lai arī sievai ir labi. Bet ja nedomāja, nu tad čau, gudbai, arevuār, pišī tagad memuār.

Nu redzi nu. Tāpēc nevajag egoismu saukt par mīlestību. Man, man, visu man, citiem lai netiek!

Vispār jau kā dzirdēts, tad mīlestībai raksturīgi vairāk dot, nevis ņemt. Tātad nekāds egoisms.

Ņu kāpēc uzreiz tā, lai tak iet un dalās reizinātājos, ja tīk, bet bez manis. Mana nama durvis tādam ciet, un no pārtikas programmas tiek izsvītrots.

Vispār jau mīlestība ir bez nosacījumiem. Vai nu mīli, vai nemīli.