... moš ar visu apkalpotāju 

Solei konkurente... ? ko, gārss?

..nē, nu ko es tur jauns, smuks skuķis-veco ļaužu precē pa vidu maisīšos...

Tiem, kas nesaprot vārdu salikumu - emocionālā neuzticība - paskaidrošu. Tas ir tad, kad viena puse iemīlas citā cilvēkā, bet reālas tuvības nav bijis. Man bijušajos rados bija gadījums, kad vīrietis internetā iemīlējās sievietē un pusgadu gatavojās pie viņas pārcelties. Beigās viss tur paputēja un sieva piedeva. Un man pašai bija līdzīgs gadījums, bet bez iemīlēšanās. Es vienkārši vienā spēlē sapazinos ar citas valsts vīrieti. Mēs tikai spēlējām kopā un skaipā sarakstījāmies. Mans vīrs sāka trakot un pieprasīja, lai izbeidzu. Bet es nejutos vainīga, jo nekrāpu viņu. Vīrs virtuvē viens pats sadzērās un man uzbruka. Pēc tam es viņu izmetu no mājas. Pēc ilgāka laika man dusmas pārgāja un saucu viņu atpakaļ, bet šams jau bija uztaisījis citai bērnu. Vot tā, es esmu visīstākā emocionālā krāpniece.

Nu re, štrunta kompja spēles dēļ, zaudēji vīru.

Es ar prātu saprotu, ka tiku vaļā no cilvēka, kurš mani lietoja, nevis mīlēja. Ar sirdi - labāk nedomāt. Datorspēle bija tikai veids, kā aizmirsties. Mēs trīs gadus pirms tam jau vairs normāli nesarunājāmies, jo viņš mani vainoja pie visām pasaules un viņa personīgajām neveiksmēm. Bet sirds turpina skumt pēc tā cilvēka ar kuru es apprecējos, pēc tiem pirmajiem 7 gadiem.

Man ari tada situacija bija radusies, bet, lai nepaliktu viens un nemocitos ar sirdsapzinas parmetumiem, visu vainu uznemos uz sevis un tagad viss ir kartiba, (it ka)...