man jau liekas , ka pēc tās morālās vardarbības seko fiziskā , vienmēr , tas tik laika jautājums ...
un , ja kaadu reizi kāds ar ko tādu ir saskāries , tad nākošo reizi vajadzētu to vardarbīgo tipu atpazīt ...
sākumā sāk runāt sliktu par tavām draudzenēm - bieži tas tā notiek, nepatīk tās draudzenes ... tad sāk jau runāt ,ka pa daudz tiek naudas niekos tērēts ... sāk vēl dažādas kontroles izvest ... tik labi jau viss nosēdies ,ka ir jau tā seciiba piemirsusies ... galvenais nepiespēlēt, jo otram tā nav spēle, bet viņš tāds ir un viss...

... bet vispār... atklātībai arī ir savas robežas..
... un nekad neesmu spējusi izjust īpašu cieņu pret cilvēkiem, kas šeit,svešiem cilvēkiem tik detalizēti klāsta savas dzīves problēmas...
Kaut kādam lepnumam un pašcieņai tak laikam tomēr vajadzētu būt..?

rraganinja
... es domāju, ja cilvēkam ir kāda pieredze šajās lietās un ir pārsāpējis, ir derīgi padalīties... ja nu kādam noder un kāds neapdedzināsies...
...
nekas tur tāds nav ..man liekas , ka katrā otrajā ģimenē ir kāda no šitām vardarbības pazīmēm ... otra graušana morāli , savas gribas uzspiešana - kā maza šamtāža... aizspēlēts teātris dzīves garumā, kas beigās jau ir norma ...

..braiduc... es šo rakstīdama nedomaju Tavus tekstus...
..ar tiem viss kārtībā.

rraganinja... es jau arī ne par saviem ... tik padomāju , ka labi, ja padalās, ja var to atļauties... tie kas uz doto brīdi iespējams dzīvo ar tādu problēmu , tie lasa un neko neraksta , un varbūt aizdomājās ...

Smaga tēma. Viss nav tik vienkārši, nevar tik vienkārši aiziet, jo ... daudzkas. Mežā zem egles ar bērniem nedzīvosi, utt. Tie, kas izstāsta te virtuāli savu pieredzi, vienkārši grib parunāt ar kādu par to, kas sāp, vai tā, jo reālajā dzīvē varbūt nav ar ko parunāt par tādām lietām. Tie, kam smaga un sāpīga pieredze, varbūt grib padalīties ar citiem par problēmas risinājumu. To nesaprot tie, kam tādas problēmas nav bijušas.

Kaadu teemu autore ir atveerusi,par taadu runaaju, jo dziives pieredze man ir liela un ir ar ko padaliities. Bet es nesaprotu, ko tu te,raganiņ, dari? Tev nekad nav ko staastiit par attieciigo teemu. Vieniigais , ko tu dari , tas ir kritizee sievietes un lielies, cik daudz foršu tautas viiriešu caur tevi ir izgaajis, tik nez kaapeec neviens pie tevis neapstaajas...

Gan fiziski,gan morāli vardarbīgi cilvēki pēc būtības ir ar mazvērtības kompleksiem pārņemti cilvēki,kuri no bērnības ir raduši panāk savu parādot savu ietekmi uz apkārtējiem.Piegušiem cilvēkiem ir daudz vieglāk pieņemt lēmumu ko darīt ja izjūt psiholoģisko spiedienu,bet bērniem un pusaudžiem tas rūgtums krājās,iesēžās dziļi dvēselē,vēlāk izpaužoties sadzīvē.Viss atkarīgs no saprāta.Bet sliktāk ir tad ja savu slikto ,,es"izpauž uz fiziski vājākiem cilvēkiem.Ir tik dauidz piemēru skolās savstarpējās bērnu attiecībās.Arī pieaugušo cilvēku attiecībās,var arī aiziet un ir labi ja tas viss līdz ar to beidzas,bet pastāv gadījumi,ka otrs tik vienkārši nesamierinās un turpina terorizēt.

Manam bijušajam vīram bija niķis spēlēt spēlīti: uzmini, ko tu man esi sliktu nodarījusi! kaut patiesībā neko neesmu nodarījusi. Nu piemēram: es gatavoju ēst, viņš skatās teļļuku, un gaida, kad būs ēdiens gatavs, pat apjautājas cik ilgi vēl jāgaida, un izsaka sajūsmu par kārdinošajām smaržām no virtuves. Es esmu ēst uztaisījusi, eju viņu aicināt pie galda, bet pretī ledains klusums. Sākumā es nesapratu, biju apjukusi, mēģināju jautāt kas noticis, kas ne tā, bet vīrs augstprātīgi klusēja, liekot saprast, ka ir nežēlīgi apvainots, bet kā, tas man pašai jāuzmin. Man tas ātri apnika, un turpmāk tādās reizēs viņu ignorēju. Vīrs gaida, ka es luncināšos apkārt, izjautāšu, lūgšos, lai pasaka kas noticis, bet es vienā mierā rosos pa māju, vai lasu grāmatu, vai adu. Un arī ēst otrreiz nesaucu. Paēdu, un pārējo ledusskapī iekšā. Ja grib ēst, lai pats uzsilda. Sākumā mani gājieni izsauca dusmu lēkmes, kas izpaudās, kā iešana laukā un demonstratīva sēdēšana uz pagalma soliņa, vai iešana uz blakusmāju pie darba kolēģa, bet es pakaļ neskrēju, un atpakaļ nesaucu. Tas protams veicināja to, ka tiku reklamēta kā slikta sieva, bet es necēlu ne ausu. Ja man kāds, kurš patieso situāciju nezināja, pārmeta sliktās sievas būšanu, es ar smaidu atbildēju: es vienmēr attaisnoju uz sevi liktās cerības.

taida, Tu esi stipra bijusi. es gan tā nemācēju. patiešām jutos vainīga un izmisīgi meklēju savas nellietības apliecinājumus sevī. jo man nenāca ne prātā, ka var vienkārši manipulēt. bet situācijas stipri līdzīgas.

... brūk... kam pie manis būtu jaapstajas?????????????????
Tas, kam bija jāapstajas... jau sen man blakus!      
Esmu precējusies!
Un nākamo vīru nu nekādā gadijumā te nemeklēju!

Bet ja runājam par tēmām-es diskusijās piedalos ar gadiem!
Tikai man termins " diskutēt" nenozīmē visai pasaulei klāstīt visai personīgas ģimenes dzīves problēmas...
Esam dažādas... neko darīt!

kāda gan nozīme būtu uzsākt diskusiju par to, ko neesi piedzīvojusi, un sarunāties tikai teorētiski? nedaloties pārdzīvotajā.. neko tādu, ko nedrīkstētu stāstīt, te neieraugu.
sāpīgu tēmu esi uzsākusi, raganiņ...

Raganiņ, bet priekš kam tad ir diskusijas, vai ne taapeec lai mees padaliitos? Un kaapeec tevi tik ļoti es kaitinu, vai tikai taapeec , ka varu atļauties buut atklaata, bet tu nee... Vai tur kaads cits iemesls. Ja tev ir ko pastaastiit par vardarbiibu, tad pastasti! Ja nav, tad ko tu te dari? Mees novirzaamies tagad no teemas par vardarbiibu, jo tev gribeejaas nezkaapeec šo teemu nomainiit uz- bruuka, kura mani kaitina ar savu esamiibu. Tu jau mani arii citaas teemaas vajaa un kritizee- nu neesi tu pret mani vienaldziiga!

>haijama
Pieredze ir ļoti laba lieta,bet ieciklēties tikai uz to arī nav pareizi,jo tad skatījums ļoti šaurs un vienpusējs. Pie tam ja vadoties no tā vēl sākt vispārināt,tad beigās tādā mežā var iebraukt... Un ja cilvēks dzīvē ko nav piedzīvojies (pārsvarā labi,ka nav),tas nenozīmē,ka viņam nav ko teikt. Bieži vien piedzīvojušo prāti ir "pārslēgušies" nolemtības režīmā t.i. citas versijas vienkārš neredz,nedzird,bet teorētiķi (tā nosauksim nepieredzējušos) var piedāvāt dažādas versijas.

Raganiņ, un veel viens jautaajums- kaa tu zini, ka te ir daudz foršu viiriešu, ja jau esi veiksmiigi preceejusies un tikai piedalies diskusijaas?

>bruuka
Ar visiem foršajiem jau nav jāguļ...     Ir citi veidi kā var baudīt "foršumu"...    

... brūk... izlasi matadora teikto... te nekas vairs nav piebilstams!   

pilnīgi pareizi, matador. tikai ar piebildi - teorija un prakse nebūtu nodalāmas viena no otras, prakse apstiprina vai noliedz teorētiski izštukotos prātojumus. :)
nepavisam neuzskatu, ka nevajag teoretizēt. bet ar to vien arī nekur netiksi. :)

un nevienu ieciklējušos es te pagaidām neredzu. mana pieredze, piemēram ir 17 gadus veca un nav atkārtojusies. :)

>haijama
Kāds redz,kāds ne... - viss ir subjektīvi