..atvainojos par kļūdām. Ātri rakstiju..tā sanāca.   

principā piekrītu ixxi.nezinītim un haijamai,jo emocionālā vardarbība nesākas vienā dienā,tas nav tas ,ko var kā aizkostu ābolu pamest... neviens jau savu dzīvi vai darbu apzināti nesāk ar šādu varmāku,tas viss atklājas vēlāk... un pazīmes nav tādas,kā caurai zeķei-re,tev caurums zeķē-aizšuj,vai izmet...

..ar kausli jau arī nesāk šō dzīvi apzināti!
Tikai to ātri spēj pamest(cerams).
Tad kāpēc nespēj pamest emocionālo pāridarītāju?

Nespēj pamest tādēļ, ka kā laso rakstīja... nekas nesākas pēkšņi... Viss ir pamanāms pēc diezgan ilga laika... un katrs cilveks cenšas to otra un tumu skaidrot ne no tās negatīvās puses, bet gan ar izpratni...

No malas ir redzamāk. Pamanāmāk. Un tad ir labi, ja kāds no malas ( ne svešs, bet neiesaistīts ) prot palīdzēt.

Taču grūti pieņemt ja no malas mīļu cilvēku mēģina apvainot...

Tāpēc lietoju vārdiņu "prot".

Piekritu citu kļūdas vienmer redz labāk nekā savējās ,bet palīdzēšanu no malas var arī saprast ,kā jaukšanos svešās attiecībās ...    

Jaukties nevajag. Izglābt Tev tuvu cilvēku no kāda.. vai brīžiem no viņa paša.. tā nav jaukšanās.

Izglabt un palīdzēt var tikai tad ja cilvēks pats velas no tās problēmas atbrīvoties .
Ir pašai nācies dzirdēt ,kad vēlējos parliecināt lai mana draudzene pamet savu vīrieti jo manā skatījumā nav normāli ja gadās pastaigat ar zilu aci un man tika pateikts lai pati izzejot izejot pie vira un dzivojot savu privato dzīvi ...          Un šitādi līdzīgi gadījumi arī ir dzirdēti ,kad neviemer cilvēks ir gatavs kaut ko mainīt ...    

..baltroz..redzi... tātad secinājums:cilvēks PATS negrib neko mainīt!
Tad ko... lai mokās tālāk!
Pats tādu nožēlojamu savu dzīvi izvēlējies!

Nu nevar jebkurš tā uzreiz visu mainīt... Ir situācijas, ka nav iespeju mainīt, jo kopdzīvojamā platība pieder abiem, bet uz kurieni aiziet un palik bez pajumtes arī nevar... īpaši ja ir arī bērni...

rraganinja ja ņem manu piemeru izteiktu diskusijā tad šīs cilvēks pēc kada laika šo virieti pameta jo roku pacelšana turpinājās ... Bet citadā ziņā tam virietim tomer bija savs dzivoklis,mašīnā un arī pasākumos nebija skops arī man dzīvoklī reiz palīdzēja salabot bufeti nevarēju nekādi iedomāties kad viņš varētu pacelt roku pret sievieti ...    

Piekritu Ixxi ,kad ja dzivojamā platība ir kopēja un nav uz kurieni aiziet tad arī nav viegli kaut ko mainīt ... Reti ir tadi kas sievai ar bērniem atstāj atsevišķu dzīvojamo platību un paši iekarto atsevišku mājvietu...    

Nju tur jau taa lieta, ka cilveeki no malas pat nepamana, nespeej noticeet - vinjsh tak tik forshs viirietis, kaa tev nau kauna vinju apmelot..

Bet kad redzi salauztaas durvis pret kuraam sieviete triekta, un zilumus uz vinjas muguras un sejas... jaatic vien ir.. Bet ne jau visiem raada - parasti jau censhas sleept - aizbildinaas ar to, ka nav maajaas, ar to, ka kaut kaadas dariishanas, lai nevajadzeetu tevi satikt - un nenaaktu apkaunojums gaismaa..

Nu tas ir pats par sevi saprotams psiholoģiskais aizsargmehānisms - sāpīgu, apkaunojošu faktu noliegšana... kuram gribas lai viņa attiecības ar tuvu cilveku vazā apspriežot... nevienam. Arī psiholoģisko vardarbību nevienam negribas uzreiz pieņemt, jo kam negadās norādīt, nevis palūgt... Un tā viss tikai sākas... lūguma forma tiek aizstāt6a ar rīkojuma formu...     Bērni savukārt mācās tieši šo rīkojuma formu un aizmirst ka ir arī lūguma forma...

Psiholoģisku vardarbioibu esmu jutusi lauliibas saakumaa, kad viirs bija iedomaajies mani paaraudzinaat peec sava praata un viņam bija diezgan nežeeliigas metodes. Bet driiz vien viņš šo domu pameta, jo pašam jau arii naacaas šad tad ciest, kad jutos dikti saruugtinaata.

Piemeeram-kad biju gruutnieciibas peedeejaa meenesii, viņš buudams dusmiigs par to, ka es-sieviete- atļaujos runaat viņam pretiim, saaka kraameet kravas mašiinaa muusu pirktaas mantas- ledusskapi, veļasmašiinu... utt., un taisiijaas mani pamest. Tai briidii ļoti nobijos, raudaaju un luudzu, lai paliek. Jutos ļoti pazemota. Toties naakamajaa reizee, kad biju šo situaaciju un viņa uzvediibu jau izpratusi, rikojos savaadaak, un kad viņš draudeeja aiziet un aizcirta durvis, es pakaļ neskreeju un durvis viņam vaļaa vairs neveeru. Ilgi liku viņam luugties un liidz ar to izaarsteeju viņu, peec tam viņš nekad vairs nekur negribeeja skriet.

>bruuka
diezgan prikoliigas tev bijušas attieciibas... taisniiba vien buus - taads taadu atrod .. manupraat viirietis riikojaas pastulbi - neapdomaajot, ka pats var nonaakt uz slidena ledus sava stuylbuma deeļ :( ..sanaak, ka tu ar stulbeni biji kopā? tas atkal nav tev labs rādītājs :( ..jo liecina , ka tev patiik ar večiem manipuleet un vieglaak to dariit ar taadiem stulbeņiem, kaa tu te piemineeji :) ..ļoti incanti ir šie piemeeri, kā veidojas kompānija reizeem - viirietis + sieviete ...

jocīgi, krot, kurā vietā parādās, ka bruukai patīk manipulēt.. tieši vīrietis ar viņu ir mēģinājis to darīt, bet labi, ka viņa ir sapratusi, kas notiek, un nav ļāvusies. un labi arī, ka vīrietis ir izrādījies pietiekami saprātīgs, lai pamazām atteiktosd no šīm manipulācijām.
bruukas piemērs ļoti raksturīgs emocionālajai vardarbībai.