Tikai nevajag, arī precētā var saiet sviestā, samīlēties un kalt kopīgos nākotnes plānus. Man vienam paziņam ikurāt šitā sanāca. Bija gan sieva, gan mīļākā, un tad šim paslīdēja kāja uz vēl vienu precēto dāmīti, maza auguma un kareivīga rakstura, ar kuru iesākumā bija darba attiecības. Džeks nosecināja, ja jau precēta, tad problēmu nebūs, bet... tas tantuks bja tādā starā, ka viņai bez vīra vēl kāds pielūdzējs uzradies, ka samīlējās šamā, un kala kopīgus nākotnes plānus. Bija jau visu saplānojusi, viņa šķiras no sava vīra, visus trīs dēlus atstāj viņam, viņš šķiras no savas sievas un abus dēlus astāj sievai, un abi precas un dzīvo laimīgi. Tik viena ķeza, damse aizmirsa pašu bikšaini infromēt par saviem plāniem.
Viss nāca gaismā tad, kad viņa atklāja otru (patiesībā jau pirmo) mīļāko. Ojs, nu tur bija karš, izsekošana, draudi, stāsti, ka noklausās viņu telefona sarunas, zvani viņa sievai, lai informētu, ka viņam cita, tātad arī mājās bija dziesmusvētki. Es to visu uzklausot biju pārsmējusies līka, bet vecis apvainojās, ka viņam nejūtu līdzi. Kad pateicu, ka pats vien vainīgs, jo pats vien tādu situāciju radījis, vispār aiz šausmām valodu zaudēja, jo savu vainu nesaskatīja, visā vainodams sievietes, nevis savu vergošanu paša loceklim.