uhtii... pat  "neapgāžamus faktus" izmantojam.
Cik smieklīgi.

 droši vien, ka variantu patiesībā stipri daudz (kur nu tikai 3 pēc svētā aritmētikas), jo cilvēki dažādi.
Būtībā pļāpāšanu par šo tematu redzu galīgi lieku.

Vispar jau cilveks ir briva butne, nesaprotu so ierobezosanu, iepakosanu sava personiskaja kastite!
Tad vel tie dumjie solijumi /lidz nave mus skirs/, ja ljaudis pilditu to, tad apdzivotiba uz pasaules butu stipri mazaka!

Kāda cīņa? Kāda izlikšanās? Kāda konkurēšana? Nu kādas muļķības var gvelzt - agoniju pusmūža garumā vēlaties? Var ar lielu varbūtību teikt, ka pēc nolikšanas fakta priekšā grēkojošais nolaistu asti atgriežas ģimenē, ir, protams, daži gadījumi, kad sakrāmē koferus un aiziet. Bet par to konkurenci un cīņu - neaizmirstiet, ka kaut kāda iemesla dēļ ir radušies/radies šī/šis mīļākā/mīļākais, un cīņas vai konkurences gadījumā šis pats iemesls var nospēlēt izšķirošu lomu.

Par to, ka grēkojošais pēc vienas piedošanas var saprast, ka viņa vienmēr tiks piedots, vai arī otra puse nespēj sadzīvot ar domu par ragiem, jau ir cits stāsts.

Piektdieni - nevajag sarežģīt situāciju, variantu nav daudz, tas ir tikai viens - kāds vai kāda, izmantojot otra uzticību, piekrāpj. Pārējais ir lirika.

Katrā atsevišķā gadījumā var derēt gan sievas kopšana, gan ultimatums, gan aiziešana prom no vīra un mantas sadale... ko darīt ja viņš ir staigulis, bet viņa to uzzināja vēlāk (kad jau ir opīgs kredīts, bērns tikko piedzīmis... skarbu pateisību, ka bija jau vairākas mīļākas. Ko tad darīt?

No tāda/as ar steigu prom.

Eh, smukās, gudrās, pārpareizās... Kāpēc nepieļaujat varbūtību, ka kāds jau pirms tam ir secinājis- no tādas ar steigu prom? Kāpēc nemeklējat iemeslu sevī?

Versija - tāpēc cilvēkiem ir dota spēja runāt, sarunāties. Lielākās problēmas ir tieši no neizrunāšanās.

Pa kreisi gājējs vienmēr atradīs iemeslu, arī tad, ja tāda nav. Ko tad tagad, visu atlikušo dzīvi izmest atkritumos, un nevis dzīvot, bet nepārtraukti meklēt vainu sevī, labot it kā pieļautās kļūdas un visu laiku mainoties, cerot, ka nu tik sāksies lielā love no vīra puses, nu lik būs laimīga laulība līdz kapa malai, un nesaprotot kāpēc nav? Un vīrs tik šļūc pa kreisi + bauda par kājslauķi pārvērstās sievas iztapšanu un izdabāšnu, klusībā ierēcot un priecājoties, ka nav jānes atbildība par paša sastrādāto.
Ja nu arī kādam sieva pārvērtusies par to, šito vai vēl kautko, pirms iešanas pa vieglāko ceļu, labāk apstājaties un padomājiet kāpēc tā ir noticis, kur ir jūsu vaina tajā, un ko varat darīt, lai labotu situāciju ģimenē tā vietā, lai ietu pie kādas, kura pārlaimīga kaut to precēto dabūjusi no darba un ģimenes brīvajā laikā.

cherie - tad ir jāskatās reāli, kā ir izdevīgāk pašai un bērnam, jo bērns ir jābaro un jāaudzina, arī kredīts ir jāatdod... Bet uz vīrieša godaprātu paļauties diži nevar... Un, ar mazu bērnu arī diži apkārt nepaskraidīsi, ja vien apkārt nav omju un opju komandas, kas palīdz...

Galvenais, lai tas sievišķis nepavairo tā jau bezgalīgo vientuļo māšu pulku ... padomājiet paši, kurš normāls vecis, kas grib normālas attiecības gribēs krāmēties ar sveša veča bērneļiem ... vientuļās mātes ir nolemtas vīriešu psihopātu izklaidēm!

kāda ir boļševiku poza?

kāpēc man būtu jācīnās par to, kas izvēlējies citu? ... nu lai taču iet...  
 kaut kādam pašlepnumam arī jābūt...
 labi, ja laulība bijusi līdzšim veiksmīga un pēkšņi viens sānsolis- tad vēl var runāt, bet, ja skaidri zini, ka tas nav vienīgo reizi, ja tur jau veidojas patstāvīgas attiecības- tad par ko cīnīties? ...
 un  arī bērnu dēļ nav vērts- viņi sapratīs...

meitenes, ir jāmācās padalīties...

vot problēma, ja viņš vai viņa aiziet pa kreisi kas no tā izmainās ģimenē???????? izdilst caurums lielāks, nodilst mazāks????? No tā ne mazāk ne vairāk nekļust . Vot ja tas skar ģimenes budžetu vai vēl kaut kā savādāk kad cieš ģimene tad ir vērts par to padomāt .

 doma interesanta... man vairak budžets interesē
žurki... var nodilt

Gaužām reti tie gadījumi, kad kāds mainās- maina raksturu, maina uzvedību, maina paradumus pēc parunāšanas, izrunāšanas vai sauc kā gribi. Kādu brīdi paspēlē teātri un viss. To es Dacei.

baro kā gribi, tapat uz mežu skatās

Pēc teorijas jau it ka vajadzētu no divām nelabvēlīgam ģimenēm iznākt vienai ideālai ģimene... bet vai ta dzīvē ir... ?

Nespēju gan iedomāties situāciju, kurā paliktu dzīvotu ar partneri, kurš mani neapmierina. Ja rastos vēlme pēc cita, tad pie tā arī ietu. Vispār nesaprotu, kāpēc jāpaliek kopā ja vēlme mīlēties zudusi... ka nav ta nav, kāpēc sarežģīt sev dzīvi?