Lai rīcības stratēģija būtu pareiza un trāpītu desmitniekā, ir pietiekami daudz jāzina gan par mīļāko, gan par viņu attiecībām, par ko sievai reti ir pareizs priekšstats.
Ja viss ar mīļāko notiek nopietni, tad cīniņš būs grūts vai pat bezcerīgs, un atliek cerēt- laiks visu dziedēs, un pārorientēties uz citām lietām, kas sievu iepriecina un dzīvei piešķir jēgu.
Ja izskatās, ka tas nav pārāk nopietni un vecis svārstās- ģimene vai jaunās attiecības, tad izeja ir ultimāts: vai nu- vai nu. Tā teikt- savāc, dārgais, tūlīt pat visas panckas un ārā pa durvīm. Ja arī aizies, visticamāk, ka pēc nedēļas būs atpakaļ. Vīriešiem pusmūžā nepatīk krasas pārmaiņas, un ikvieniem svētkiem pienāk gals.
Es personīgi neticu lētos žurnālīšos dotiem padomiem- ka sievai jāsāk sevi pastiprināti kopt, seksīgi uzvesties, un tā tālāk... Bieži vien tāda rīcība izraisa tikai nožēlu.

Vai vīrietis ir marionete? Viņa rīcībai ir savi iemesli (lai kā man negribētos, bet psihologiem, laikam, būs taisnība - vaina jāmeklē sievietē). Zinu vienu, ka nevar aizvilt vīrieti no ģimenes ar varu (šeit es nerunāju par gadījuma sakariem, bet par ilglaicīgu, apzinātu rīcību). Lai atgriezu ģimenē ir jāgrib abām pusēm, bet vai pa īstam iznāks - nezinu.

:) Jā, ja svārstās, tad jāpalīdz pieņemt sasteigts lēmums un jāliek galdā ultimāts.:D Toč tiks vaļā no vīra un visticamāk uz visiem laikiem.
Ja grib saglabāt, tad tā arī jāuzvedas. Grūtāk pamest feinu, saprotošu un smuku nekā depresīvu vai agresīvu raganu. Es tā domāju. Kad otrs ir apslimis, tad jāārstē, nevis no mājas jāizmet.
Ja iebliezts pa ego pamatīgi, tad spēkā būs teiciens par tiem gājējiem, ko nenoturēs.

Kāpēc jācīnās par to, kurš Tevi apnicinājis un negrib? Suņa sindroms. Uz sienakaudzes.

Nu, jaa... Soreiz gribi atbalstiit Versijas viedokli. Taisniiba ir arii Cilonitei, vaina vareetu buut arii sievietee. Situaaciju ir jaaizveertee un tikai tad var domaat par veelamo risinaajumu...
Ne velti ir sakamvaards: suns met spalvu, bet ne tikumu...  
Ja viirietim buus veelme peec miiljaakaas, apshaubaami, ka vinju kas noturees. Ja miiljaakaa irsievas attieksmes resultats, tad mainot attieksmi - miiljaakaa var pazust pati par sevi.

man gan nekad nav pašai tā gadījies, bet zinu sievietes, kas atgūst un turpina dzīvot ar šādiem vīriešiem. Es nespēju saprast, kā vispār var ko tādu piedot, un piedot jau var, bet kā ar tādu gultā likties, pieņemu visu laiku acīs un sirdī skati, kā viņas vīrietis ar citu sekso. brrr

Svētais ... ir pievilta sieviete ???????

Versija man izņēma vārdus no protēzēm. Pilnībā piekrītu.

risinājums vienkārš . dzīvo trijatā vienā gultā vai nepāra dienās sievai priekšroka a pāra dienās mīļākai priekšroka !!!!!!! Un visi apmierināti!!!!!!!

svetais
ir jau vēl 4. variants. Uzzinot, ka vīrietis krāpj, neko neskaidrojot, bez skandāliem, savākt savas mantas un iziet pa durvīm. Trešo rīcības plānu neatbalstu.Gājēju nenoturēsi. Ja ir par iešanu prom, tad lai iet .

Mazohistes tak ir pietiekošā vairumā!

Gudra sieviete izliksies ka nezin bet parādā jau nepaliks, un miers mājās . galvenais lai viens par otro domā ka ir gudrāki!!!!!!

Es domāju šai variantā, nekāda cīņa nelīdzēs, un nav arī vajadzīga.
Ja tiešām ir mīļākā(nevis vienas nakts kājiņas paslīdējums), tur izlems VIŅŠ nevis sievietes.
Domāju, te strādā vien 1.variants.
Jābūt  mīļai, jaukai, labai, koptai... jābruņojas ar kaut kādu laika limitu(pašai sev tas jānosprauž)... un jānogaida.
Tad..vai nu atgriezīsies... vai neatgriezīsies.
Ja laika limitā nekas nemainās, tad domāju-jāsaka pa taisno, ka zaķītim pienācis laiks izvēlēties.
Nu..tā kaut kā.  
Tur spēka sankcijas nelīdzēs.

piekrītu versijai un ivetai68, var cīnīties par otra cilvēka veselību, panākumiem, var cīnīties ar saviem trūkumiem otra cilvēka dēļ, bet ne cīnīties par to, kas nav tā vērts.

Ak dies, cik var malt to pašu tēmu. Gājējus un mirējus nevajag turēt, Citiem vārtdiem - diskvalificēt bez garām runām .

Pastāstīšu par reāli identisku pasākumu(iz savas dzīves).
Izšķīros no pirmā vīra... momentā uzsāku attiecības ar kādu aizņemto..
Tā ka tas bija mazpilsētā, tad to protams visi(viņa sievu ieskaitot) zināja jau pēc nedēļas.
Un..viņš to arī neslēpa... kopā strādājām, kopā izklaidējāmies, brauca pie manis, palīdzēja saimniecībā(vienai bija jātiek ar māju galā)... un viss tas mazpilsētas acu priekšā.
Ko darija sieva?-sakoda zobus un izlikās par beigtu!
Visu pacieta!
Nogaidija.
Un tā 2 gadus.
Pēc 2 gadiem es autobusā nejauši iepazinos ar vīrieti, kuru ieraugot, sapratu, viss, te nu ir mana lielā love no pirmā acu skata.
Pēc 3 mēnešiem apprecējāmies.

Vīrietis, kurš bija mans mīļākais šos 2 gadus, un kurš pavisam noteikti būtu kļuvis mans vīrs(ja sieva nebūtu rīkojusies gudri un visu pacietusi) nu man vairs nebija vajadzīgs, viņš atgriezās ģimenē.

Nu... te pilnīgi reāls piemērs, kā ar pacietību tomēr ģimeni saglabā.
Ir pagājuši 23 gadi, viņš normāli dzīvo savā laulībā.

... nu sen jau tie laiki pagaajushi, ka ar vienu bij gan, jaanjem veeraa to, ka taa ir slimiiba, kura 21. gadsimtaa strauji progresee... veel jau ir, ir veertiibas, cieņa un iista miilestiiba, bet...
un tie, kas aizraujas vai i miiljaako lomaa, lai nedomaa, ka i vieniigie...

Pavedināšu viņa mīļāko un pēc tam pametīšu abus, un aiziešu pie cita ...

Jau reiz izteicos par šo tēmu - zinu gadījumu, kad vīrietis tika atkarots. Viņi bija iepazinušies netā, 2 gadus jau dzīvoja kopā, bet vīrietis nebija pārliecināts, ka tas ir viņa gala variants un turpināja randiņot, sevi pozicionējot kā šķirteni, kas arī bija patiesība. Sieviete vīrieša telefonā atrada interesantu sms un uzkāpa uz kara takas. Cīnijās ar otru sievieti. pateica, ka viņas un neatdos un ka sameklēt piemērotu vīrieti ir nopietns, smags darbs. Un savus pūliņus vējā nelaidīs. Pēc laika viņi apprecējās un ceru, ka dzīvo laimīgi.