dažādībai varu pastāstīt, kāpēc es esmu pelēkā pele. bija tāds brīdis dzīvē, kad izskatījos ļoti labi. pie tā arī rūpīgi piestrādāju. kādus trīs četrus gadus. ap maniem 35-40. un tad es sapratu, ka tas ir šausmīgi. briesmīgi. truli. jā, no pielūdzejiem atkauties nevarēju, taču es viņiem visiem biju tikai gaļa. miesa, kas jādabū. dzīvnieks, kas jāpieradina, lai blakus kaut kas smuki izskatās. sieviete, kas vajadzīga nevis attiecību dēļ, bet - lai palielītos, ka šī ir dabūta.
nu nav dabūta.
nu nē.
paldies. esmu atgriezusies. te ir labāk, patiešām.
kad sāku to epopeju, cerēju kļūt laimīgāka. muļķe, te un tagad esmu tieši tik laimīga, cik man jābūt. :) un tam nudien ir daudz citu iemeslu.
0
0