reiz ,braucu ekskursijā ... blakus sēdēja pāris un meita pusaudze līdz...
ļoti perfekta kundze ,ļoti rūpējās ,par savu izskatu ,meitas un vīra... ,ļoti izsmalcināti uzvedās pie galda ... viss pēc plāna un grafika,viss tikka smalgi pierakstīts un apspriest ,kas jāredz un kas redzēts...

un es ar savu otru pusi ,nejauši gadijāmies

pareizajā ieliņa kur tik daudz skaistu skatlogu un ... un klubiņu... un,tā skatoties un ieraugam iznākam perfekto ģimenes tēvu...

no apšaubāma rakstura klubiņa...
kur te loģika... vari skatīties simts reižu spogulī un darīt ar sevi ,ko gribi ... ja tev nav dots savaldzināt to vīrieti ... tad varis zstiepties un sarauties... nekas nebūs...
un pelēkajas pelēs var būt ir savs šarms ,ko mums nesaprast...
cik ,zinu manam vīrietim nav vajadzīgs mans izkrāsotais feisss ... bet mana būtība...