olivia - labs!             

15 akadēmiskās gaidīšanas minūtes pagājušas, nekas nav sagidīts... Pagriežos uz aizeju. Kā rīkojaties jūs?

... eju prom.   

Vēl jo vairāk -- šaislaikos, kad mobilā telefonija pillā plaukumā, bet zvana nau...

Es pat tās 15 minūtes nespēju gaidīt... parasti gaida mani...    

olivia
Precīzi.            

Daži tik ļoti skaita santīmus, ka pat īsziņu nevar atsūtīt.    

kaitina liekvārdība,kad tā nav vajadzīga... piemēram,kad piezvani ,,par lietu", tai vietā,lai konkrēti ,īsi atbildētu,sāk pratināt, kāds tev pieslēgums un plaši klāstīt, kādi ir tarifu, vai atlaižu plāni katram no operatoriem... pa to laiku jau sen varēja visu vajadzīgo izrunāt...

pazīstu vienu damočku, kura vienmēr kavē, vienmēr pa tel. saka, ka būs pēc 5 min. - vienalga cik jābrauc vēl - 20 vai 100 km :)

Ja piezvanu, bet otrā galā gadās bezatbildīgs tāds pļāpa, kas sagrib runāt par manu naudu bez jebkādas lietderības, vairs nezvanu -- sūtu sms... Vairākiem šis paņēmiens ir palīdzējis. Gadījies patr runas plūdus pārtraukt, noliekot klausuli uzreiz un piesūtot ziņu.    

ar tiem telefoniem a visādi.
ja es ekrānlaiku taupīdams "visnotaļ uzmanīgi Jūs klausos!" vai "aļļo" vietā saku: "čau Jāni!", tad visbiežāk atbild: "te tāds Jānis, es jau nezinu, vai Tu mani maz atceries!". un ja es ekrānlaiku taupīdams "visnotaļ uzmanīgi Jūs klausos!" vai "aļļo" vietā saku: "jau uz Čaka uz Dzirnavu stūra", tad visbiežāk atbild: "nu, kur Tu jau esi?".    

man draugs žurnālists, kad kopā piehaltūrējām pensionāru avīzē RB, mēdza atsist ē-pastu, telegrammu, faksu, SMS, piezvanīt un vēl pakaļ atnākt. pa visiem gadiem 1-reiz man šķita, ka esmu viņu piekāsis, bet nē - biju sajaucis datumus un nodomāju, ka jau vsjo, bet vēl nebija.   

Harald? > :) Sakāpināts obligātums? Atbildība par Mazo Brāli? :)

nevar saprast. obizjānijs džeks, bet drīzāk es viņam vecākais brālis pēc gadiem un tā. nu, tāds cilvēks.
viņa stāsts par redaktoriem no laikiem, kad vēl peidžeri bija modē:
redaktors uzsaucis materiālu, Raitis tramvajā, ceļā uz redakciju. saņem ziņu - možen ne 11.00, bet 13.00, OK?
nu, 12.45 atkal tramvajā, atkal ceļā uz redakciju. atkal saņem ziņu - možen ne 13.00, bet 15.00, OK?
un tā ne 8 reizes, bet tjipa togo. pēdējajā, ka davai - 1-dien!    

Nu nezinu kā vīriešiem, bet sievietēm var gadīties tik daudz kavēkļu - bērni, omas, draudzenes, meikaps...
Ja no tā taisa stresu... var tak arī pagaidīt- mierīgi paelpot utt. Nezinu nezinu - mani vienkārši atbaida ļoti precīzie un pareizie. Dzīve ši viena - take easy!   

vīriešiem a var gadīties tik daudz kavēkļu - bērni, omas, draudzenes, draugi, polši, zakuski, pogu iztrūkšana...

Nu ja ka var! Un bez pogas labāk tomēr neskriet. Jāsazvanās - tas gan. Bet taisīt no tā problēmu ka visnotaļ jauks cilvēks ir nokavējis nudien nav vērts, vai ne.

mani kaitina,it īpāši,sievietes liekulība,t.i.,skaista sieviete,bet visu laiku gaužās par savu izskatu,gaidot nemitīgus komplimentus par sevi..no tā gūstot pašapliecināšanos..

kavētāji parasti kavē vienmēr... parasti arī vienmēr atrod attaisnojumu... ja vēl ar tādu personu daudz biznesa lietu jākārto... arī tad 99,9%-tos ir problēmas... visnotaļ jauks cilvēks ... piekrītu... bet noruna ir noruna(protams,var saprast,ja zemestrīce,plūdi u.c. katastrofas )

Jadoree! > :) Komplimentu ubadzes -- ļoti apnicīga kategorija: viņas lieliski saprot, ka atzinību, patiesu kaut vai paldies viņām nesaka un neteiks, jo -- nav par ko, tad nu grozās kā it kā nezināmā riesta dejā uzprasīdamās, -- vēl jautrāk, ja tādai atsaucas kāds liekulis/liekule, vai kāds klaču bariņš sievišķās solidaritātes dēļ: iesākumā šī stadija var izskat’ities pat nevainīgi, pat ļoti "cilvēcīgi"... :)