Nu ir man bardaks uz galda un visai bieži? Un?
Ja kādu tas kaitina, lai viņš to arī nēsā savā galvā blakus savai izteiktajai kārtībai
Mani tas netraucē un dzīves kvalitāti nebojā.
Un vispār- kas ir kārtība galvā?Man savarīgāks ir sajūta "apmierināts ar dzīvi" un kā subjektīvā pieredze liecina - tiem kam tāda lielākā vai mazākā mērā piemīt, tiem arī nesatrauc svešs bardaks uz galda vai kur citur.
Norunas pildu, tikšanās pārsvarā nekavēju.Neesmu ideāla, lai lietotu apgalvojumu " nekad nekavēju, un vienmēr esmu pedanta", jo uzskatu ka katram kaut reizi dzīvē gadās apstākļi, kas liek pārkāpt šo apgalvojumu, galvenais, lai tas tomēr nekļūst par dominējošu parādību, tad gan jāsāk piedomāt par pašdisciplīnu.Sev tuvos un uzticamos cilvēkus nekāšu.Un globāli svarīgus pasākumus/tikšānās nekavēju.Pat ar savu izteikto prasmi aizgulēties, līdz šim neesmu nokavējusi nedz sev aktuāli svarīgus vilcienus, autobusus un randiņus
Ja kāds atļaujas būt paviršs attiecībā pret mani, piemēram, norunātas tikšanās jautājumā, es nākamajā reizē attiecībā pret šo personu pilnīgā mierā atbrīvoju sevi no pienākuma būt laicīgai un kārtīgai. Tu veltīgi šķied manu laiku, o.k., es histērijas netaisu, bet arī īpaši nerēķinos ar tavējo un pamēģini man kaut ko pārmest.Bet parasti neviens nepārmet. Vai arī to atļaujas tikai 1 reizi! Izteikti "bardakainie" paši saprot, kas un kā, un viņu manā tuvumā nav daudz, bet pārējie - pret tiem es izturos ar pilnu atbildību, līdz ar to konfliktu nav.Vārdu sakot- kā tu "atnesīsies" pret apkārtējiem, tā - viņi pret tevi.