mana atslābšana notiek parasti sestdienās... tad cenšos atslēgties no visa,kas bijis pa nedēļu... esmu ievērojusi,ja nevaru sevi tā pienācīgi <<atslēgt>>... nav notikusi<< bateriju uzlādēšana>> un nevaru pilnasinīgi darboties jaunajā nedēļā... svētdienas man ir garīga rakstura dienas...

Es mīlu atlikt uz pēdējo brīdi... pašai tas nepatīk, bet vienmēr sanāk. Tad sakoncentrējos un visu izdaru. Gan mašīnai tehniskās apskates, gan degviela, kad jau tikai putiņas palikušas,maksājumi ... utt... vienīgais darbā to neatļaujos.
Psihologiem par to viens no skaidrojumiem, ka laba nervu sistēma... nu nezinu.

Nezinu gan par to māksliniecisko nekārtību. Manuprāt, tā ļoti fiksi pāraug parastā bardakā. Ja krēsls, tad ar kaut ko nokrāmēts... jebkura lieta apaugusi ar mantām, kam tur nav jābūt. Man arī tā gadās,pārsvarā bērnu lietas pa visurieni, bet patiesībā nepatīk.

.   .man neder tā atlikšana uz pēdējo mirkli.   ..laikam nav stipra nervu sistēma.   ..vienīgi,ja tas saistīts ar kādām radošā darba lietām... nu nenāk un nenāk tas grūdiens... tad pamet visu.   ..un atnāk iedvesma,kad vismazāk gaidi...

.   ..mana mākslinieciskā nekārtība procesa laikā... lai viss pa rokai.(jau rakstīju).   .citādi... patīk lietu kārtība..

Jā, es arī mēdzu atlikt uz pēdējo brīdi. Piemēram tagad, 15.00 jābrauc prom, bet man vēl koferis nav sakrāmēts    Un manā mākslinieciskajā nekārtībā ir zināma kārtība, kas saprotama vienīgi man    

nu tur jau ,junona,tev jābūt tā   ,ka ar aizmiegtām acīm visu vari salikt...

junona2>Un manā mākslinieciskajā nekārtībā ir zināma kārtība, kas saprotama vienīgi man

jā gan,taisnība!... un ,,vai!" tam,kurš uzdrošināsies šķietamajā bardakā kaut vai izkustināt no vietas kaut ko!!    

Zini, šoreiz ir drusku savādāk, jo parasti braucu uz trim, četrām dienām, jo Rīga jau vienmēr sanāk pa vidu, lai no kuras puses brauktu. Bet šoreiz es nebūšu mājās veselas 11 dienas, tāpēc jāpiedomā, lai neko neaizmirstu. Bet es tā pa daļām, pusi saliku, tagad patusēšu tautā un tad atkal ķeršos pie krāmēšanās.

jā... 11 dienas... tur vajag gan pašdisciplīnu... lai izdodas   

Veiksmi, Junona2! Visām 11 dienām!

Paldies, marīn, esmu pārliecināta, ka veiksme būs ar mani visās nozīmēs    

kas mani šajā sakarā dažreiz besī - kautko nepaspēj un esi sūdīgais, a kā priekšnieks kautko nepaspēj, tā visi smaida, nu ja, kā tad, viņš jau baigi aizņemtais, viņam jau djēlas kā begemota tētiņam.
kas mani šajā sakarā katrreiz besī - kautko paspēj līdz ar nagiem pirms pašas nāves līnijas un to duriki - šefotāji turpmāk uzkata par normu.
un, saprotama lieta - tie, kas "kak bi cjego nje vīšlo" visu paģēr 1/2 gadu iepriekš.

Hari, načaļstvo ņe opazdivajet, načaļstvo zaģerživajetsja    

esmu pamanījis. 100X gadījies, ka izveidojas čaklo roku pulciņš "naprasnij trud" tādēļ, ka kāds plānprātiņš ko aizmirsis - pofig veņņiki, vai šo vai to, bet lamā čaklo roku pulciņa "naprasnij trud" sastāvu par to, ka sūdīgi strādā.   

hari,par <<čaklo roku pulciņu>>         ... bet vēl vairāk par patiesām emocijām... pasmaidi lūdzu   

Neesmu pedantiska lietās ,bet laiks gan man ir svēts. Ja kāds to neievēro ,uzskatu ,ka viņš neciena citus. Ja man gadās kaut ko nokavēt ,es tur neeju vispār ,jo vienkārši ir kauns.

Kavēt nedrīkst. Ir jāciena citu cilvēku laiks, dārgais.
Kas attiecas uz lietu kārtību, tas ir citādi. Kas citam nekārtība uz mana rakstāmgalda, tā man kārtība, varbūt pat sistēma, ko citam nesaprast.

Pamēginiet būt precīzs Rīgas centra daļā, kad autosatrēgumus prognozēt pilnīgi nevar   

Nu-s, arī Rīgas centra sastrēgumi ir vismaz daļēji prognozējami, -- ja nebūtu, tad centrā kavētu visi un vienmēr. Vai ne, Spare1?