Galvenais,lai ar mēru...
Personīgi mani kaitina haotiski cilvēki.

Pašam sava un līdzcilvēku prasme draudzēties ar pulksteni, ar kalendāru?
Daudzi uzskata, ka gaidīšanai pēdējā robeža ir akadēmiskais ceturksnis -- 15 minūtes vēlāk. Pietiekami?

Ir lietas, ko stabili ievēroju. Ierasties sarunātajā laikā, piemēram,vai pazvanu, ja kavēju; izslēgts mobilais pasākumos vai citādi, kur traucē... tādi zināmi noteikumi pašai sev.
Ikdienā, sadzīvē...    patīk izlaisties, ne vienmēr patīk tā disciplīna un pašdisciplīna... mīlu paslinkot. Bet patīk, ja katrai lietai sava vieta, tas novērš nepatīkamus brīžus.   Par to parūpējos. Perfekcionismu nepiekopju, kaut gan patīk viss pa smuko, bet pedantus gan nepanesu.   Nekā radoša.   

Pie citiem - pilnīgi besī ārā regulērā kavēšana, tie paši neizslēgtie mobilie, nespēja pieņemt kādus lēmumus,svārtīšanās viedokļos... kā jau matadors teica - haotiskie tipi, pilnīgs trakums.
Katrā ziņā, man noteikti vairāk darba attiecībās patīk būt kopā ar cilvēkiem, kur zinu, ko var no viņiem sagaidīt, tad var paļauties. Dzīvē... kā ir tā ir, neko tur nemainīšu, pieciešu niķus, saku tikai, ja galīgi izbesī.   

Es esmu ļoti disciplinēta, es nekad nekavēju, ja vien negadās ārkārtas situācija, kas nav atkarīga no manis. Un tas nav tikai mana darba dēļ, kurā, pats par sevi saprotams, nedrīkstu kavēt, es tā esmu audzināta. Savulaik, pirms 30 gadiem, viens no iemesliem, kāpēc mans vīrs esot mani uzskatījis, ir bijusi tieši mana precizitāte, jo es nekad nekavēju randiņus    

Darbs = disciplīna, un sagaidu to arī no citiem... Ciest nevaru, ja kavē tikšanās, neatbild laikā uz vēstulēm utt.

Bet brīvdienās - dievinu ļapatuuuuu, kad var darīt ko grib, kad grib, kur grib...             Nesaprotu tos, kas savas brīvdienas saraksta plānotājos pa laikiem...    

Norunātas un sarunātas lietas vienmēr cenšos izpildīt.To pašu gribētos sagaidīt arī no cilvēkiem ar kuriem ikdienā jākontaktējas.
Bet... viss ar mēru-reizēm var tracināt arī pārmēru pedantisms,drīzāk egoisms,kurš tiek paslēpts aiz vārdiem-es esmu ļoti akurāts

Kodmanja... = :) Vēlme palaiskoties ir tīkama, saprotama, -- īpaši, ja laiskojies viens, neatkarīgs... Toties saule lec un riet precīzās stundās un minūtēs arī brīvdienās, īpaši, ja esi kopā ar citu/citām/citiem. Neredzu nekā slikta, ja atbildīgas pirmdienas dēļ plānotājā vai atmiņā jāieraksta kāds orientieris svētdienas vakaram.

gaidīšanai pēdējā robeža ir akadēmiskais ceturksnis -- 15 minūtes

nav vienalga vai gaida uz tasi tējas vai braukšanai ekspedīcijā.
un nav vienalga vai gaida uz ielas stūra vai siltā, sausā, priežu malkas kurinātā istabā.    

Nu tas, ka ierakstīt piemēram - 9.00 savācamies laivot, ir ok!
Bet piemēram rakstīt - 14.00 iepirkties, 15.00 izmazgāt grīdu, 19.00 skatīties filmu - tas ir slimiiiii            

dzīve izdara savas korekcijas.   ..elastība,piemērošanās,radošums,spēja ātri reaģēt- svarīgas īpašibas ,kas prasa arī disciplinētību un sevis organizēšanu.   .paradoksāli... it kā visapkārt haoss,bet tev jāatrod tajā kārtību...
.   ..nepieciešams nepārtraukts sevis pilnveidošanas darbs

Harald, a ko darīt ar to tēju pēc 15 akadēmisjakjām min.? Un ar iekurto krāsni istabas sildīšanai, -- mest vēl malku kurtuvē, nemest? :)

Tas, ko rakstīju, protams, attiecas uz norunātām lietām, citādi es daudz neko nemēdzu plānot, ļauju, lai notikumi risinās un skatos, kas no tā iznāks. Pedante galīgi neesmu, man mājās ir pašai sava "mākslinieciska" nekārtība, un es ļoti dusmojos, kad kāds labvēlis manā vietā kaut ko sakārto. Reizēm man uznāk kartības mīlestības uzplūdi un tad es beržu, šrubēju, tīru un kārtoju    Bet tas nav pārāk bieži    

uz tiksanos nekad nekaveeju..   
diezgan haotiska esmu gan ,bet man pasai savaa haosaa ir zinaama kartiiba..tapat viss svariigais tiek izdariits laikaa..
pirms ineta eras nezinaaju ,ka ir TIk daudz nekonkreetu cilveeku (viiriesu)tik daudz muldesanas un nedariisanas..
bet par to ir atsevisks staasts un diskusija

... mazas lapiņas ar darāmām lietām man parasti ir darbā    ... kolēģi brīnās,kā visu atceros.   ..prikols tajā,ja ko pierakstu,to noteikti atceros arī vēlāk,neizlasot

junona2..      man ar apmeram tapat ar to "maksliniecisko nekartiibu"

Man, rozroz, tieši tāpat    Es tikai lieku atgādinājumus telefonā    

hari... atbalstu tās akadēmiskās minūtes... esmu gaidījusi jaun ībā,kad nebija mobīlie,pat 2 stundas... visādi kuriozi bijuši... neprecīzie cilvēki ir tie,kas parasti visvairāk šausminās,ja precīzie to kādreiz atļaujas...

<<mākslinieciskā nekārtība>>   ..kā man tas patīk... visapkārt viss iespējamais,ja ,piem.,šuju vai gatavoju kādu izrādi ar bērniem.   ..idejas rodas,ja priekšā viss arsenāls.   ..bet pēc tam-kārtībā ... viss pa kastēm

Man palīdz obligātā minimuma sev nerakstīts, bet ievērojams, saraksts/rangs -- mobilā telefona baterijas uzlādēšana, modinātāja kontrole, darba instrumentu uzmanīšana, auto akumulatora, gaisa spiediena riepās un degvielas rezervju bākā uzmanīšana, rēķinu maksāšanas termiņu garāmnelaišana -- sakariem, dzīvoklim, VID-am, kolēģiem un sadarbības partneriem. Attiecībā pret sevi var atļauties vaļības, pret kolēģiem -- jo mazāk, jo labāk, -- to pašu ceru no šamējiem. Visbiežāk arī saņemu. Dažas īpašas būtnes -- abu dzimumu! -- no savas aprites esmu arī tīši izslēdzis tieši par konfliktiem/haosu/bezatbildību attiecībās ar pulskteni, kalendāru un norēķiniem...

man daudz kontaktu ar pagalam nekonkrētiem cilvēkiem.. jā, tas sarežģī, bet tādi nu viņi ir.
pati tiešām esmu elastīga attiecībā uz dažādām situācijā. varu būt ļoti precīza un varu arī atslābt un izlaisties..