Manos gados kniksēt būtu tā kā pajocīgi

Tu droši zini, ka, piemēram, saņemot ziedus, nemaz neieloki celīšus?

Man tas notiek kautka pats no sevis..nav problemu ari pašai snioegt pirmajai roku sveicienam   
bet kniksis????         tas tā komiski izskatās... es to daru, kad gribas paākstīties... bet puišiem patīk   

es esmu šausmīgi izvēlīga uz pieskārieniem. tāpēc vīrieša pasniegta roka mani briesmīgi biedē. un nepaspiest - nu, negribas viņu nostādīt muļķa lomā. tāpēc man patīk, ka rietumvalstīs pāesvarā rokas nespiež.

Es skatos acīs, vērojot otra emocijas.
Ja roku sniedz sieviete,uztveru to tā neierasti,bet tomēr nekavējos atņemt sveicienu    
Arī galvu mēdzu paklanīt,tas gan sanāk tad,ja esmu ar sveicināmo situācijā kad nevaram satuvināties rokas spiedienam. Un ir man labs draugs,ar kuru ne reizi neesam viens otram rokas spieduši - nezinu kāpēc          kaut kā iegājās.
PS.haijama,no kurienes tādi dati,ka austrumeiropā to dara biežāk kā citur pasaulē... ?

mums darbā, gan rokas spiež, gan lien bučoties- vēl pa trim reizēm            čmo, čmok un vaidziņiem   tad gan gribas skriet uz toču un seju mazgāt   

matador, no ļaudīm, kas dzīvo, piemēram, Somijā, Vācijā.

Tās jau drīzāk lietišķas tikšanās, kad sanāk ar virieti sasveicināties un paspiest roku. Mani tas nemulsina, drīzāk fiksēju kāds ir rokasspiediens.   
Ar kniksi gan bija traki, tas bija tā iedzīts vai iegājies, ka bija pat stingri jāpiedomā kā no tā tikt vaļā. Man šķiet, ka pat 11. kl. beidzot meitenes kniksēja, kad saņēma atestātus. Bet tālāk dzīvē tas bezgala smieklīgi liekas.

Parasti ar vīriem vienalga cik liels tas būtu sarokojos. Bērniem( puikām)vispār patīk ka viņi tiek pielīdzināti lielajiem un ar sajūsmu uztver šo sarokošanos. Man liekas, ka darba diena nav īsti iesākusies, ja neesi ar kolēģi sasveicinājies. Sievietēm sniedzu roku ja tiekos darba darīšanās, sevišķi ja pirmā tikšanās tad noteikti un vienmēr stādos priekšā. Vēl sievietēm pie apsveikšanas paspiežu roku. Tā uz ielas satiekot kādu paziņu(sievieti) nesarokojos. Galvu gan nekad nepieliecu, tas lai paliek austrumnieku ziņā.

Es droši zinu, ka saņemot ziedus, es smaidu un tos noteikti tūlīt iebāžu degunā Reiz tā gadījās pat ar mākslīgiem... Celīšus... Nnnnnē...

Sniegt roku vai nē, tas nu ir sievietes ziņā. Ja viņa sniedz vīrietim roku, vīrietim tā ir jāpieņem. Biznesa tikšanos laikā vīrietim pirmajam sniegt roku sievietei nav pieņemts. Es sniedzu, varu atļauties - manas plaukstas vienmēr ir siltas un sausas, rokas spiediens stingrs. No probļems.

Par kniksi... esmu pieķērusi sevi kniksējam /viegli ieliecoties ceļos/, kad mani sveic. Vai vainīga drastiskā omes audzināšana bērnībā vai tas, ka bieži esmu garāka par sveicējiem /gribas būt aci pret aci - vienā līmenī ar sveicējiem/ - nezinu. Jā, es kniksēju.

Smieklīgi sanāca, kad vajadzēja sveikt francūzi. Viņiem pieņemts sniegt 3 skūpstus pamīšus uz viena un otra vaiga - neatkarīgi no dzimuma. Nelīdzēja mana sarkšana - vajadzēja vien bučoties.

Man vienmēr paticis noskatīties, kā tusiņos un visur vīrieši vienmēr sarokojas - tas tā vīrišķīgi - tēvi, dēli, vīri , draugi, paziņas - tā cēli, jo tie roku tvērieni tādi stipri...          
Bet sievietes - ar klientiem rokojos, jo lai redz, ka tikai un vienīgi bizness, īpaši vīriešiem... Bet bučošanās, apkampšanās ar draudzenēm - laikam neesmu tā audzināta, neērti jūtos. Ja kā Zivucis saka Francijā ’bučojas, tad Vācijā gadu dzīvojot izbesījos no apkampieniem - nu ko darīt, ka esmu atturīgais Baltietis, kam negribas visiem piespiesties, brrrr...

... neesmu novērojusi, ka sarokošanās būt populārāka mūsu eiropas pusē... sevišķi, ja tikšanās ir lietišķas..
un tā kā ievērojot etiķeti, sieviete ir tā, kas izvēlās sarokoties ar vīrieti vai nē, tad vienmēr arī šo priekšrocību izmantoju- nerokojos, ja jūtu, ka rokasspiediens varētu būt nepatīkams...
savādāk ir tiekoties ar paziņām un radiem,draugiem- bez bučošanās gan tiekoties, gan atvadoties neiztikt...
..
nekniksēju gan...    
zivuci- arī grieķiem tā pieņemts, arī itāļiem... kaut redzi pirmo reizi gan sasveicinoties, gan atvadoties.. tikai atvadoties parasti tās bučas jau ir karstākas..       

Starp citu,spiežot roku,tieši vecākajam jābūt iniciātoram,tāda veidā izrādot,ka ciena un respektē jaunāko un uztver kā gana saprātīgu lai sasveicināties, nevis jaunajam jāmēģina ielīst bez ziepēm... ,meklējot cieņu no vecāko puses.

zivucis
... jā ar frančiem ir tā , nevarēju pierast , tagad tā man patīk , kā pie šiem ... tomēr , ja būs jātiekās neoficālā pasākumā ar pilsētas mēru francijā , tad sabučosies tik uz viena vaiga ... tā tur ir ...
par rokošanos ... es reizēm ar samulstu ... saku , ka roka jābučo sievietei, nevis jāspiež ... gadijumā ,ja tā drīst jokot ...
ja ejat uz darba interviju ... paši atvadām roku piemēram stiegt nedrīst ... to dara ,j a vēlās tas intervētājs ... ai tik daudz knifu ...
man bērnības trauma sarokošanās sakarā ..lika visiem , kas tik kapusvētkos pienāca(radiņi un radu radiņi) , spiest roku , skatīties acīs un pirms katra tā pasākumā atgādināja , lai skatos acīs ... es raudāju ...

vīrietis ar vīrieti uz ielas , ja sarokojās ar izskatās smuki ... cimds jāvelk nost ... sievietei laikam nav ...

Ne tikai vecākam, tur jau bija arī, ja amats augstāks un vēl visādas nianses... vesels saraksts, kas kam pirmais var sniegt roku..

Man patīk sarokoties -uzreiz par vīrieti skaidrs,kas tas par fruktu..vēl nekad nav sanācis kļūdīties. Bet pārsvarā tomēr pietiek ar galvas palocīšanu iepazīstoties vai sasveicinoties. Protams, ne jau draugu kompanijās:)

Kniksis... re, pat nezinu! Neesmu piefiksējusi, vai kniksēju. Nakamreiz pie dāvanu un ziedu saņemšanas pasekošu sev:) lai gan, es domāju,ka nē..man pat bērnībā nebija tāda paraduma...

Par sabučāšanos - jā,man patīk! Ar tuviem,mīļiem cilvēkiem,kuri kādu laiku nav redzēti..man ĻOTI patīk..tas uzreiz ir tā... kaut kā... pa smuko! Parādās uzreiz tas,ka šie ļautiņi ir īpaši:) un es arī priekš viņiem esmu īpaša:)

Nekad tik dziļi neesmu kniksējusi kā padsmit gadus atpakaļ Dānijas kroņprincim... Man jau tanī brīdī likās nu ļoti smuks tas pirncis, kaut bija dzirdēts pietiekoši daudz nostāstu par viņa trakulīgo uzdzīvi    
Es arī nekad nekaunos sniegt vīrietim pie tikšanās roku - pēc rokas spiediena var iegūt ļoti objektīvu pirmo iespaidu par vīrieti    

par to iespaidu gan nezinu... citi pat ir teikuši, ka speciāli nespiež tā pa pilno, jo baidās sabendēt sievietes maigās rociņas