Lai labi justos, pirms izeju no mājas iezīmēju seju, apģērbjos atbilstoši laika apstākļiem
Vakaros nelietoju daudz šķidrumu, naktī uz tualeti jāskraida -tā pusbēda, vesela bēda -pietūkušie plakstiņi -tas ar pie labsajūtas
un dzeru akas ūdeni, bērni regulāri no laukiem atved
ar ēšanu iet visādi, alkoholu lietoju maz un reti
Tāda ir mana mazā atskaite... fūūu

es gan uudeni peerku arii, lai rokas nomazgaatu... veseliibai nekaa nav zheel.

man prieks, ka Jums, Ube un Versija, bija interesanti skatīties, ceru, arī padomāt par krietni daudz ko šo filmu sakarā:)

par ūdeni - ir krietna atšķirība, ko dzer. Haotiska struktūra (no krāna) dod smaguma sajūtu kuņģī - tas klunčājas kā pa balonu, tak nespēj uzsūkties šūnās, jo ir blīvs. Strukturizēts ūdens ir „mitrāks” - sakarā ar ūdens molekulu virsmas pazeminājumu (novēršot ūdens molekulu haosu - sastrukturizējot tās). Rezultātā labāk uzlabo ķermeņa hidratāciju (apūdeņošanu) šūnu līmenī. Atšķirība jušanas līmenī - redze (burbulīši parādās strukturizēšanās procesā, ir ļoti dzidrs, neveido nosēdumus), garša (mīkstāks, garšīgāks pat Rīgas krāna ūdens), ņav smaguma kuņģī, nezukrājas organismā - ātri gribas uz tualeti, nerasda tūsku vasarā, no rīta nav naudas maisu zem acīm, ilgtermiņā rada sārmainu vidi organismā, veicina vielmaiņu, apskābekļo šūnas, ir enerģija...
Ir pamēģināti vairāki varianti, ir študierēts, pagaidām pie šungīta esmu apstājusies kā pie lētākā un ģeogrāfiski tuvākā varianta... (lai neteiktu, ka reklāma, meklējiet googlē un domājiet paši, kam tas interesē)
ģeoekologi ir pievēsuši uzmanību uz to, kā trūkst mūsu ūdenī dažādos reģionos, ko atņem dažādi filtri, ko nozīmē lietot pārtikā ūdeni no siltā ūdens krāna, ķas notiek, nedēļām turot mājās avotu ūdeņus...

tāpēc arī jautāju, kāda katram pieredze, labi risinājumi

ūdens molekulu virsmas pazeminājums
co to jest?
uz viesmas spraigumu klani vai?

puro | 09.03.2011. - 22:05:58

es gan uudeni peerku arii, lai rokas nomazgaatu...


O_O vot tā jau ir augstākā pilotāža:D
Cerams ka resperātoru arī nēsā?:))

iesākumam atmetam smēķēšanu, lai nebendētu apkārtējos cilvēkus

Jā, Dzele, sāpīgs jautājums. Patiesībā vienīgais, kas mani attur spert izšķirošo soli, ir iespējamais svara pieaugums. Jau tā neesmu nekāda slaidā un ja vēl kas varētu nākt klāt, nu nē... Elektroniskās cigas eksperiments izgāzās vēl īsti nesācies, jo tā cigarete vienkārši izbeidzās Tā kā es tajā laikā biju Francijā, tad nācās pāriet atpakaļ pie parastajām un šobrīd laikam tā arī paliks.

satan -atbildu... ar paarspiileejumiem nenodarbojos

inkognito es ar nezinu kas tur isti stukturizejas...
bet kaut kas notiek gan..tik nevajag aizmirst iznest tos akmenjus ara izvedinat... ik pa bridim

molekulas sakārtojas, izveido organizētu struktūru (salīdzini čupā samestus ķieģelīšus un ažūrā mežģīnē sacementētus!) no tā arī mainās ūdens kvalitāte, caurejamība organisma šūnās, to apgāde ar vērtīgajām vielām (skābeklis, minerālvielas) un nevajadzīgo vielu izvadīšana. Organisms pats sevi tīra, i resnuma navā

ka kaads pateiktu, kaa labaak -ar riteni uz darbu, vai ar mashiinu...

puro, kam labāk - tev, tavam makam? Varbūt ne viens, ne otrs, bet - kājām? Ja tas ieguvums adekvāts čāpojamo km daudzumam un laika limitam, kas kaut kam jānogriež (miegam, cita veida atpūtai/interesēm, ģimenei, ietaupījumam uz apaviem... )

puro... skatoties kaads darbs... ja jaasviist visas dienas garumaa-tad ar riteni, bet... citaadi... hmmmm...

aizbraucu ar riteni, bet gruuti gaaja, jo gribeeju, kaa vasaraa - pa sunju takaam, noshljakstiijos ar sniega uudeni un dubljiem, nekaada kaifa, atpakalj njeemu pa lielajaam shosejaam.
jana - darbs kustiigs
inkognito labums kaajaam, ietaupiijums apaviem

puro... ja marshruts iet pa sunju takaam, satiksmei netraucee-tad pa Smuko!!! ...

nez, kas tās pa suņu takām... viņi tak pieķēzījuši visu un visur... neies tak saimnieks kupenā brist, lai dārgumu pakakinātu, ta nu turpat uz ietves-klucis pie kluča... vēēēēē...

jana-, jaa , bet veel nav nozhuvushas..
olita-tas noziimee-pa saanielinjaam, nomaleem, lai nav pa trasi jaabrauc.

"Vajag saskari", teica keramiķis Pēteris Martinsons... iesakot ar pirkstiem sajust mālu veidošanas procesā, sajust to kā dzīvu būtni, ielikt tajā savu mīlestību, sarunājoties ar šo būtni... tā ir iespēja apstāties skrējienā, ieklausīties sevī...

Kas mums ikdienā palīdz nomierināt prātu, ar kādām nedzīvām būtnēm iespējams sarunāties, lai caur tām sadzirdētu pats savas sajūtas, intuīciju? Tačvu varbūt tas nav nepieciešams?

Vajag saskari... taisnība. Bet vēl vairāk vajag sakrāmēt katram pašam sevi no iekšpuses. Un spogulī paskatīties. Tā kritiskāk Tā šņākšana un aizkaitināmība jau tikai no tā, ka kāds atļāvies taisnību pateikt skaļi. Pašapmierinātības ziepju burbulim uzpūtis svaigu dvašu

Versij, lubricēti burbuļi plīst vēlāk nekā derētu un būtu ieteicami...