..galvenais , lai es zinu, ka kāju līdz dibenam varu aizsniegt... a, ja nē-tad panika...

Ko tu zini, varbuu, kad tevi ziidaini vannoja, tu dikti sabijies... Es visus savus beernus un mazbeernus pirmo reizi vannoju pati. Jo ir svariigi, lai beerniņam pirmaa vannošana patiik un viņš neraud.

... un ma ni beerni un mazbeerni ir iemaaciijušies peldeet paši, pavisam nemanot.., vienu dienu dzirdi- mammu skaties, es maaku peldeet!

es jau māku. GDA savulaik nokārtoju. bet negribu un nepatīk.

Jauniibaa arii nepatika, vai ikai peedeejaa laikaa?Man iipaši peldeet arii vairs nepatiik, tikai atveesinaašanaas peec. Bet beerniibaa... , luupaz zilas, bet no uudens araa nevar izdziit.

Ūdens mana zvaigznāja stihija un pašam man arī ļoti patīk pa to dzīvoties ;) Peldēt iemācījos pats,vēlāk prasmes pilnveidoja speciļaists

Ehhh, kas var būt labāks par nakts peldi pa pliko... neatļautā vietā, no kuras ārā var tikt tikai tad, ja otrs pamet dvieļa galu... un spēj izvilkt.

Man puiku reiz 3 meenesu vecumaa maaciija peldeet polikliinikaa - iebaaza galvu uudenii un skaitiija 1, 2, 3, ... uz 10 ievilka gaisu un atkal zem uudens. Ar vienu reizi pietika. Visu beerniibu mociijos ar vannosanu. Nu jau liels, pats iemaaciijies peldeet, bet arii ir dikti uzmaniigs.

Cienījamie peldēt nepratēji/as.
Tad kas jums bērnībā ir bijusi pa kompāniju?
Stikla skapī tikāt audzināti?
Mēs vesels bars ar sīkpiržiem(5-10 purni),vasarā reizes piecas gājām uz vietējo upi.
Nu neatceros,ka būtu bijis/use kāds/a malā sēdētāja.
Pats savas pārgalvības pēc ar esmu pāris reizes slīcis.
Bet vai tāpēc no ūdens jābaidās.
Vienmēr lielākie uzmanīja jaunākos un nekādi ekšeni nenotika.
=========
Nu ja visu laiku spēlē klasītēs,tad arī ar riteni braukt nekad neiemācīsies;P

Matadors pieminēja stihijas... Man jau iepriekš, manot dažādu cilvēku dažādas attieksmes ar ūdeni, uguni kā ekstrēmākajām stihijām, radš aizdomas, ka, iespējams, katram no mums ir kāda sava stihija. Es labi -- tpu-tpu-tpu! -- sadzīvoju ar uguni un augstumu, ar ūdeni man līdzīgi kā Haijamai: "uzticos tam ūdenim, kas tējkannā un katlā". Laikam emocionāli mazotnē ietekmējuši apkārtējo stāsti par ūdensnelaimēm, -- sākot jau ar to, ka netālu no mūsu laukiem bija Jūrkalne, no kurienes 1944. bēgļi devās pāri jūrai, un tai sakarā bija daudz stāstu par sarkano sabombardētajām un nogremdētajām bēgļu laivām. Tuvs rads savukārt regulāri tika meklēts, lai slīkoņus vilktu ārā no ūdeņiem, -- arī tādi seriāli neiedvesmo. Peldētprasmes vajadzību apzinājos, 18 gadu vecumā sevi piespiedu iemācīties, ne 1-ā reizē piespiedu, ilgi nācās pašam sevi spaidīt... Izdevās, tomēr sajūsmā neesmu par peldēšanu, toties pats ūdens ar savu klātbūtni kaifu rada, īpaši ainaviski straujūdeņi, laivošana, tilti ... Tā nu, Malopka, varbūt arī tavs znotkandidāts ūdeni neizjūt kā savējo, gan jau ir kāds pamats, bet tik strikti, -- ka šis vienkārši negrib, -- tā gan, lūdzu, labāk nesaki. Saprašanos tas neveicinās.

ja neiemācās bērnībā , tad laikam ir grūti iemācīties

Tā īsti nemaz neatceros , kad iemācījos peldēt . Iespējams , dauzoties pa ūdeņiem ( iz Satana tekstiem) , kad pieaugušie nemaz nebij klāt.
Atcerost tik , ka 1ajā klasē sāku iet skolā , kur peldbaseins , un peldēšanas stunda 1dien-3dien.Tur tad nu mācīja "pareizi" peldēt.
Kaut kā tā lieta aizgājās,un senči sāka laist arī ārpus stundu nodarbībās,ti.trennēties . Uz trešo klasi jau piedalījos sačos, biju komandā paņemts .
Pa ūdeni , kā zivs !

Es iemaaciijos peldeet Maaras diiķii.
Vai kaads taadu zin pie Arkaadijas parka?
Tur mees beerniibaa gaajaam bez vecaakiem un peldeejaam liidz luupas zilas.
Agraak vispaar.., vismaz paardaugavas beerniem bija dota taada briiviiba.Tagad pat par to briinos... , kaa vareeja taa palaist beernus uz visu dienu...
Tikliidz saaku iet skolaa, taa seetas žogs vairs neeksisteeja.

man peldet patiik nu ta..kaut ka kulties bet man drausmigi nepatiik nirt..
man tad ir panika..un es ij netaisos neko maniit... ausis pec tam saap un vispar..
kapec kads butu par variitem jamaca dariit to ko vinjs pats nevelas..

Es esmu no peldoņiem, kam patīk ilgi un gari gabali.

Par iemācīšanos hmm... bērnībā gājis visādi gan paslīkts ir gan arī tas, ka iemācījos tomēr peldēt. Es ūdenī jūtos kā mājā un grēks man būtu nemācēt eldēt, ja ezers ir 300 metru attālumā.

Savukārt varu bilst šādu lietu, ka arī jau krietni ne jaunībā var iemācīties pelst. Tā man viena paziņa ir iemācījusies, kad viņai vairs nebija bērna vecums. Protams viņa nepeld lielos gabalus, bet priekš sevis tādus mazus līkumiņus var izpeldēt. ;) Tā kā, ja grib var visu

O jā- garie gabali , kas svilina plecos-tie ir labie

Ir divas kategorijas!
1.Kas grib peldet virs ūdens...
2.Kas grib peldēt zem ūdens...

..nee,lotaar-TRIIS!!!... es protu peldeet virs uudens... un peldeeju arii zem-elpu aizturot... A to pa vidu -NEPROTU!... VOT!!!

tā labi neprotu.

Kā tas ir-pavidu?;P