Interesanti pavērot, kā sabiedrībā uzjundās niknums/ļaunums/riebīgums, ja kāds ir savādāks/atšķirīgs no "vidējā statistiskā". visādi rasismi/nacismi un citi -ismi ir tā kā nedaudz aizliegti un oficiāli runāt nevar, bet tomēr klusām jau gruzd. Bet ja cilvēks atļaujas atzīties, ka sexuālā dzīve viņam ir mazliet "netradicionāla", tas nozīmē kā minimums uzklausīt daudz "jauku vārdu".
Bet interesanti, kurš tad nosaka tās robežas, kas ir pareizi, kas slikti? Kas vienā laikā/sabiedrībā/vidē/vietā slikti, tas pēc laika/citur/citā vietā pilnīgi normāli.
Man gan liekas, ka tas, ko cilvēki privāti dara savā guļaistabā ne uzvienu neattiecas un nevar tikt nosodīts, ja vien tas notiek aiz viņu vēlmēm un nav pretrunā ar KL 16. nodaļu.