kā tad murmi dzerājvecaki un visādi despoti ari cieņu nopelnijuši

Anksa, es rakstīju "gandrīz vienmēr", tātad - ar izņēmumiem.

anksa- daudzi gudrīši kā, piemēram, Siņeļņikovs, arī sludina, ka vecāki bezgala jāmīl, pat ja ir pēdējie kretīni, pļēguri, nelieši un dienaszagļi, un ja bērnam no tiem bijis tikai ļaunums. Droši vien, ka augstās filozofijas tā sludina, bet es ar tuvāk zemei- gan cieņa, gan mīlestība tomēr ir jānopelna. Ar bērnu fizioloģisku radīšanu vēl nekas nav nopelnīts.

Beatrixyx, bet kā ir būt pieaugušam, tas bērns jau var uzzināt tikai tad, kad pats ir pieaudzis! Un nevienam pilngadības dzimšanas dienā no gaisa nenokrīt zināšanas, kā pareizi audzināt bērnus un kā pareizi pelnīt naudu, kā pareizi dzīvot, citiem vārdiem sakot. var taču būt tā, ka gribi tiem bērneļiem labu, bet pēc laika saproti, ka esi kļūdījies!

tāda pareizi nemaz nav..kad to saprot, tad viss nostājas savas vietas..
tagad daudzas sitācijas es noteikti rikotos citādi..bet tad bija tā BIJA..un izbija

tāda pareizi nemaz nav..kad to saprot, tad viss nostājas savas vietas..
tagad daudzas sitācijas es noteikti rikotos citādi..bet tad bija tā BIJA..un izbija

Anksa, tad man Tev jautājums. Man še ir despota reputācija, bet skolotāja skolā saka, ka esam ar sievu izaudzinājuši labus, pieklājīgus bērnus (ehhh, palielījos atkal!). Ja nav tāda "pareizi", tad iznāk, ka viss ir kārtībā?

man visvairak bail no pieklājigajiem un labajiem..

Šoreiz nepiekrītu.

paldies, murminator, Tu, tā sakot, adobril?

Lizette, Tev ir iespēja izteikties par veselu bariņu - saviem skolas bērniem!

labī meitenes, es jau laikam šai juteklīgājā tēmā varu tikai kaut kadas mūļķības ienest, negribās jau nevienau apbižot, bet paķīrcinat gan gribās... bet aiz šām mūļķībās reizēm stāv dziļā un rūkta dzīves patiesība...
Vēl viena muļķība no manas dzīves, meitene, precēta meitene, meitenes vīrs mans priekšnieks ar kuru man bija spraigs romāniņš, brīvi pazvanija savai mammai un pieteica ka aizbrauks pie viņas ciemos un nebūs viena... Un uz manam izplēstajam apstulbušajām acīm vienkārši atbildēja - Man ir saprotoša mamma...

staburags ar ko Tev bija romaniņš

Anks, kas nesaprotams? Ar priekšnieka sievu tak...

bet izlasās, ka ar pašu priekšnieku

nē, nē... anksa... ar priekšnīeka sievu( paldies par acīgumu)... bet saruna jau nav par to... meitenes es iedevu divas ainas, kas ir mūsu vecāku realitāte, bet Jūs tā kā mugdamas nepamanat šo aspektu... mēs gribam lepoties ar saviem bērniem, bērni grib lepoties ar saviem vecākiem. Mēs esam saistīt, kadi esam mēs tādi ir mūsu bērni... gribam bērnam labu, pirmais ir jāatdzīst savas kļūdas...

Biju deela klases vecaaku sapulcee. Mans deels 18gadiigs gjimnazists. Skolotaaja dikti runaaja par meiteneem piipmaniishaam, ka kavee stundas, klasee ienaak sasmakushas. Un es biju tiiik lepna par savu deeli, ka shis nepiipo., un audzinaataaja veel paslaveeja, dubultaa prieks.
p.s. pati smeekjeeju.

Klau, bet vai šobrīd vispār nav tā, ka jaunās meitenes smēķē bezmaz vairāk nekā puiši - vienaudži?

Un visas kā viena vēlas veselus bērnus;)likteņa ironija

Lepoties ar veselīgiem bērniem gan nez vai jēga. Tur daba un pats bērns daudz ko nosaka.
Man bija princips - nodrošināt savējiem labu izglītību, un, ja spēju, dot padomus virzīties darba tirgū.
Izdevās

Bet jūs mani kaut vai sitat nost, es uzskatu, ka ja Tēvs ar bērniem dzīvo kopa vīņš vairāk pieķērās tiem par sievieti

Taapeec jau beerni pamet ligzdu. lai ik briidi nesekotu vecaaku noraades..

Tomēr, bez aprīļjociņiem. Ja bērni izaug, paši dzīvo sekmīgi, vecākiem reizēm ir ko padomāt - ko darīt tālāk. Iestājas zināms tukšums
Bija pilna liela  māja, bet nu var staigāšanas procesus veikt turpat, mājā. Nav jāiet  uz ielas..

Un veel bija gandariijums par otru, vecaako deelu( 21 gads). Shis man paarnaak maajaas ar zilu aci. Tincinu sho, kas un kaa, par ko, ar ko? Izraadaas tuseejis ar draugiem, pie klubinja izveerties kashkjis. Viens no preteejaas nometnes saacis manu deela draugu aizvainot, ka shis nabags, maz pelna, un taadaa garaa. Pats uzbrauceejs dziivo, izklaideejas tikai uz bagaato vecaaku reekjina. Tad nu mans pirmdzimtais neiztureejis, un aizstaaveejis savu draugu. Blieza pa shnobeli.
Es, protams, saciiju deelam, ka vajadzeejis kaa savaadaak riikoties, bet sirds dziljumos man bija patiess prieks par deela brunjiniecisko riiciibu.