nu to nemaz visu nevar uzskaitīt, kad esmu bijusi lepna par saviem bērniem... baigi daudz vajadzētu rakstīt...

Manuprāt, bērns ko vecāki ir izaudzinājuši, jebkuram ir lepnuma vērts! Ar lieliem, un ne tik lieliem sasniegumiem. Un kur ir tā robeža, kas nosaka sasniegumu lielumu??? kas vienam bērnam ir ikdienišķa rīcība, tad tas pats kādam citam var būt ir liels sasniegums. Tas ir atkarīgs no daudzām un dažādām niansēm, sākot jau ar bērna piedzimšanas brīdi u.t.t.
Galvenais, lai tas bērns (ar sasniegumiem un bez tiem) ir Cilvēks!!! šī vārda vistiešākajā nozīmē!
Man ir viens savs (pēc DNS) un pieci citu vecāku bērni. Es pilnīgi vienādi lepojos ar visiem saviem bērniem, jo tos mēs audzinājām!
Nu kaut kā tā!

Runa te nebija īsti par vispārīgi lepnumu, bet - par atsevišķiem momentiem. Nu, piemēram, mans vecākais šogad tika līdz valsts ķīmijas olimpiādei. Vidējais pavisam nesen, būdams 8 g. vecs, vienā no disciplīnām VFS sacensībās pirms sezonas sākuma konkurencē (vienā grupā) ar 9 un 10 gadus veciem dabūja 3 vietu. Jā, vecākais palaidies slinkumā, bet agrāk bija ne vienu reizi vien pirmais Latvijā vienā no kaušanās sporta veidiem. Esmu lepns par to, ka ir gudrs puika un nav botāniķis.

Lūk, mana mamma tagad gan varētu ar mani lepoties...
Kur sakās bērni tur principi beidzās... bērns paņem visu...
bļin un aizmirsu - omīte taču tā lepojās ar manu mammu...

vai šīs diskusijas mērķis ir uzskaitīt bērnu sasniegumus, tipa
a mans...
toties manējais gan...
bet manējais vispābā!...

mans dēls ir izaudzis par kārtīgu virieti tādu virieti virieti..riktigu "veci" vārda labā nozīmē..
un izauga bez tēva..
ak ja un viņam ir sasniegumi savā mūzikas sitilā..gada balva, zelta mikrofons biežas uztstāšanās tuvās un tālas ārzemēs..nu ja bet mūzikas laucinjs jau laikam murmjprāt nav sasniegums..

Gan jau vedekla viņu noliks stūrī un Tevi tuvak koridoram pabīdīs...

Nedaudz atgādina visiem zināmo Rīgas filmu ... Mans puika zivi noķēra ..

staburags nekā nebija vedekliņa man maiga jauka meitene

Anksa, nemeklē atkal kašķi! Es neteikšu ne vārda.
Un pārējiem ... Lūdzu neaizrādīt un neierobežot! Šajā diskusijā drīkst un vajag dižoties bez ierobežojumiem! Un no vienas puses ir tas, kas saistīts ar pašiem bērniem, - sasniegumi, utt., bet no otras puses - jūsu lepnums, kas ir saistīts ar jums. Nevajag uzskatīt, ka kāda viena no šīm divām lietām ir mazāk svarīga par otru!

Gan jau vedekla viņu noliks stūrī un Tevi tuvak koridoram pabīdīs...

Tēma CITAI diskusijai - kam ir lielākas tiesības uz jaunu vīrieti? Viņa sievai, kura viņu saņēmusi gatavu, vai mātei, kura sēdējusi ar viņu mazu bezmiega naktīm, utt.? CITAI diskusijai! Šeit es gribu sajust tikai jūsu lepnumu! Ar saviem uzskatiem centīšos neuzbāzties, pat tām, kuras varbūt domā, ka manī ir naids. Visi, es pasvītroju - visi ir laipni aicināti izteikties!

Dodi, Dievs, tādai viņai arī saglabāties... lai Dievs, stāv klāt... es tikai to labāko vēlu...

esmu gudra un skaista.
vareni, cik vareni padiskutēju!

 kādas tiesības..protams jaunam vīrietim un ari sievietei ir jādzīvo sava dzīve..

un javeido pašiem sava kopdzīve..kas neizsledz ari palīdzibu mātei, ja tā nepiečiešama..

Man ir lepnums, ka ar godu esam tikuši cauri trakajam tīņu vecumam, kas atnesis ne mazums sirmu matu. Par vienas sasniegumiem biznesā, par otras dāvātiem mazbērniņiem, par trešo un ceturto... oi, ku daudz kas. Piekusu. Lai nu paliek.

Anksa, nav taču noslēpums, ka ir pietiekoši daudz situāciju, kad to vīrišķi abas sievietes velk katra uz savu pusi. Jā, dzīve jau jādzīvo, bet, manuprāt, cieņas tomēr vairāk pienākas mātei. Gandrīz vienmēr.

Lizette, Tev uzslava!

murmi, gan jau ir..es nekur nevelku., dēls palidz gluži tehniski, galu gala es tagad esmu arī viņa otra darba vieta

paldies, murminator, Tu, tā sakot, adobril?

Lizette, sorry, Tu man vienmēr patīc, bet šoreiz esi nereizē ar savu kasīšanos; ja nepatīk, tad vnk ignorē šo sarunu!!! Nu nepiedalies, un viss!