Un, Murminator. Dzīvojot ilgstoši diviem cilvēkiem kopā, viņi kļūst mazliet līdzīgi. Arī uzskatos. Un tas jau ir labi, tas nozīmē, ka dzīvo saskanīgi.
Pat tad, ja ik pa laikam, kāds no viņiem mazliet izliekas un iet uz kompromisu:) Un es runāju par abiem partneriem.
Un, man jau liekas, ka tas ir tik vīrišķīgi, kad vīrietis pasmaida un saka - jā, mīļā:)) Te svarīga ir intonācija.
To var atļauties tikai stipri vīrieši:)

murminator, tad izskaidro man tādu lietu. Man ir viens labs draugs, kas vada palielu cilvēku kolektīvu, darbs diezgan ekstrēmos apstākļos, bieži jāpieņem lēmumi ar dzīvības vērtību. Mājās zemāks par zāli. Sieva ir ģenerālis brunčos. Viņa atbilde, ka grib būs pilnīgā mierā, bez lēmumu pieņemšanas. Tāds pats variants bija ar manu bijušo priekšnieku un viņš jau vadīja pavisam lielu kolektīvu. Stingri un patiesi.

mīļā tev atkal taisnība!

Nu, Bljauri, es taču teicu, ka Tu esi jaukumiņš:)))

murminator, tad izskaidro man tādu lietu. Man ir viens labs draugs, kas vada palielu cilvēku kolektīvu, darbs diezgan ekstrēmos apstākļos, bieži jāpieņem lēmumi ar dzīvības vērtību. Mājās zemāks par zāli. Sieva ir ģenerālis brunčos. Viņa atbilde, ka grib būs pilnīgā mierā, bez lēmumu pieņemšanas. Tāds pats variants bija ar manu bijušo priekšnieku un viņš jau vadīja pavisam lielu kolektīvu. Stingri un patiesi.

Neesmu nekāds speciālists psiholoģijā, bet skaidrojums varētu būt sekojošs. Vīrieša prāts + sievietes būtība. Lai komandētu cilvēkus, mūsdienās vairs nav jābūt tādam, no kura baidās (izņemot vietas, kur tā ir). Ir jāsaprot kkas cilvēka domāšanā, jāprot motivēt, jābūt harizmai, utt., bet tās nav obligāti ar vīrišķību saistāmas lietas. Prātam gan, savaldībai - arī ir jābūt un izpratnei, ko kurā situācijā jādara - arī, bet tās ir lietas, kuras var iemācīties un uztrenēt. Ja parādās kāds padotais, kurš ir pārāk ciets rieksts tādiem vadītājiem, tos vienkārši visai drīz atlaiž dažādu iemeslu dēļ, tā, ka Status quo ir saglabājams ilgstoši. Sievietes būtība ir tas, kas izpaužas mājās un ko darbā parādīt nedrīkst. Jā, to var noslēpt zem dažādiem skaistiem stāstiem, ka mājās negribas lēmumus pieņemt, ka gribas atiet no darba atmosfēras, utt., bet būtībā var būt tā, ka cilvēks ilgojas būt vājš un pakļaujams. Nu, Tu taču zini, - jums sievietēm arī tā bieži gadās, kad prāts - vienu, bet emocijas - pretējo saka priekšā! Šeit cilvēks 8 stundas dzīvo tikai ar prātu, bet pārējā laikā - ar emocijām.

... ja man ir taisnība, tad nedod Dievs tam džekiņam cietumā nonākt! Tur sēž tādi bezdiplomu psihologi, kuri tiem, ar smalkajiem diplomiem iekabina visos rādītājos. Tur viņu ātri atkostu un noliktu tur, kur viņam jābūt. Un ārkārtīgi autoritatīva tā vieta nebūtu.

Nez, iespējams, ka Tev taisnība... bet tikai - iespējams:)

Un, Murminator. Dzīvojot ilgstoši diviem cilvēkiem kopā, viņi kļūst mazliet līdzīgi. Arī uzskatos. Un tas jau ir labi, tas nozīmē, ka dzīvo saskanīgi.
Pat tad, ja ik pa laikam, kāds no viņiem mazliet izliekas un iet uz kompromisu:) Un es runāju par abiem partneriem.
Un, man jau liekas, ka tas ir tik vīrišķīgi, kad vīrietis pasmaida un saka - jā, mīļā:)) Te svarīga ir intonācija.
To var atļauties tikai stipri vīrieši:)

Jā, piekrītu, izvelkas vidējais aritmētiskais no abiem, bet vienalga mans novērojums ir tāds, ka uzskatu daļā normālam vīrietim parasti sieviete pielāgojas.

Katram jau savs viedoklis. Kurš veidojas no pieredzes un sabiedrības, kurā katrs dzīvo.
Tāds modelis, par kādu Tu runā, Murminator, man liekas, vairāk ir populārs postpadomju tipa ģimenēs. Kur cilvēki dzimuši līdz 1970. gadam.
Jaunajiem cilvēkiem (parasti esmu sastapusies) ir demokrātiskākas attiecības un uztvere. Viss ir vienkāršāk:)
Bet to es varu teikt tikai savu pieredzi ņemot vērā.

Es gribētu tā drusku precīzāk, kas tie ir tādi par uzskatiem, kuriem sievietes pielāgojas?

nell, visādi sīkumi ar var būt. Man vīrs teica, ka melnās olīves garšīgākas, tāpēc tās pirku. Kad izšķīros tik uzzināju, ka zaļās man labāk garšo...

Nu nezinu, man tā nav bijis. Gan bijušais vīrs, gan tagadējais draugs respektē manu viedokli, pat ja tie ne vienmēr sakrīt, es arī šad tad varu piekrist viņu viedoklim, bet pateikt, ka tas ir normāli, ka sievai ir jāpielāgojas, man šķiet diezgan stulbi. Tas varbūt darbojas tad, ja sievietei vispār nav sava viedokļa.

... vai, ja sieviete nevēlas uzņemties atbildību un grib peldēt pa straumi! jo katrs viedoklis taču ir jāargumentē, kā arī jāuzņemas atbildība par sekām, kuras var rasties.

Par svarīgām lietām pat nedomāju, tur vienmēr ir diskusija, argumenti... bet nesvarīgos sīkumos diezgan bieži...

Nu ko, aizpildām anketu? Anonīmi, patiesais viedoklis te nekļūs zināms...

Tāpēc aicinu aizpildīt saskaņā ar sirdsapziņu! Kam vēl ir

http://www.lm.gov.lv/news/id/ 6215

Diezgan nepilnīga anketa, bet aizpildīju. Nezinu gan, ar sirdsapziņu vai bez. 

Katram jau savs viedoklis. Kurš veidojas no pieredzes un sabiedrības, kurā katrs dzīvo.
Tāds modelis, par kādu Tu runā, Murminator, man liekas, vairāk ir populārs postpadomju tipa ģimenēs. Kur cilvēki dzimuši līdz 1970. gadam.
Jaunajiem cilvēkiem (parasti esmu sastapusies) ir demokrātiskākas attiecības un uztvere. Viss ir vienkāršāk:)
Bet to es varu teikt tikai savu pieredzi ņemot vērā.

Jā, beata, demokrātiskākas gan! Tam - piekrītu. Citādāk - noteikti, bet vai labāk? Demokrātiskās attiecības kopā ar - katrs maksā par sevi restorānā, katrs iemet katru mēnesi savu daļu kopējā ģimenes katlā, bet pārējā nauda ir katram sava (kā rezultātā gadās tā, ka sieva brauc ar Lexus, kamēr vīrs taupa uz ēdienu, lai ķīniešu ziemas zābakus nopirktu).

Es gribētu tā drusku precīzāk, kas tie ir tādi par uzskatiem, kuriem sievietes pielāgojas?

Neesmu veicis pētījumus, bet:
1. Nezinu nevienu ģimeni, kurā vēlēšanās sieva un vīrs balsotu par dažādām partijām (politiskie uzskati)
2. Visbiežāk, ja sieva baznīcā neiet, bet vīrs ir reliģiozs, tad pēc laika baznīcā iet abi (reliģiskā piederība)
3. Vēl citas lietas, kuras uzreiz nevaru tā iedomāties.

Nu nezinu, man tā nav bijis. Gan bijušais vīrs, gan tagadējais draugs respektē manu viedokli, pat ja tie ne vienmēr sakrīt, es arī šad tad varu piekrist viņu viedoklim, bet pateikt, ka tas ir normāli, ka sievai ir jāpielāgojas, man šķiet diezgan stulbi. Tas varbūt darbojas tad, ja sievietei vispār nav sava viedokļa.

Es nesaku, ka sievai IR jāpielāgojas, es apgalvoju, ka parasti tā notiek. Arī manā ģimenē.

Lai jau tā būtu...