Iekopēšu Jums nelielu izvilkumu no mācību materiāla Ģimenes tiesībās, sadaļā Laulība.
STIPRA LAULĪBA
Stipra ģimene sākas ar stipru laulību
Stipra laulība stipru dara sabiedrību
Sabiedrības spēks ir atkarīgs no ģimenes dzīvotspējas. TĀTAD - stipra laulība, stipra ģimene, stipra sabiedrība.
LAULĪBA
Vārds „laulība” mūsdienās parasti tiek saprasts visai konkrēti.
1) kā stāvoklis, kad kāds ir vienots ar pretēja dzimuma personu kā vīrs vai sieva,
2) kā likuma akceptētas vienošanās un līguma attiecības.
3) kā akts vai rituāls, kuram ir laulību statuss.
LAULĪBAS REĢISTRĒŠANAS VALSTISKĀ NEPIECIEŠAMĪBA
Vēsturiski laulības reģistrēšana valsts priekšā un valsts aizsardzība laulībai ir ieviesta tikai pirms nepilniem pieciem gadsimtiem.
Iemesls - lielais šķiršanās skaits un to sekas:
-Sievietes rūpējas par bērniem vienas
-Bērni aug nepilnīgās ģimenēs
-Valstu valdnieki no tā iegūst tikai problēmas.
Lēmums - laulību sargās likums.
NOTEIKTĀ KĀRTĪBA VAI IZVĒLE
Nevar uzskatīt, ka savā dzīvē cilvēks ievēro Dieva noteikto kārtību, dzīvojot faktiskajā laulībā, kas nav reģistrēta saskaņā ar likumu, jo tādā gadījumā cilvēks ievēro sevis noteikto, nevis Dieva kārtību.
Ja jau cilvēks izvēlas respektēt Dieva gribu, tad tam jānotiek visos jautājumos, nevis tikai dažos pēc savas izvēles.
PAKLAUSĪBA VAI IZVĒLE
Paklausība valsts likumiem pieder pie paklausības Dieva iedibinātajai kārtībai.
Latvijā likums par esošu uzskata tikai tādu laulību, kas reģistrēta – draudzē vai atbildīgajā valsts institūcijā.
LIKUMU MĒRĶIS
"Tas, kas tiešām rūpēsies par Dieva iedibinātas vīra un sievas vienības veidošanu, arī izmantos visus Dieva dāvātos līdzekļus." (Bībele)
Arī valsts ir Dieva kalpone cilvēka labā!, kam caur saviem ierēdņiem jārūpējas par kārtību, tāpēc valstī noteiktie likumi sargā un nodrošina kārtību.
Svarīgi ir panākt lai sadarbojoties valstij, sabiedrībai un indivīdiem, tiktu stiprināti Dieva un valsts izdotie likumi, kas sargā laulību, ģimeni, vīru un sievu, un, kas ļoti svarīgi, – sargā arī bērnus!
HIERARHIJA
1. primitīvais attiecību līmenis
Gadījuma sakaros cilvēka acīs nozīme ir tikai viņam pašam un viņa labsajūtai. Visa centrā atrodas „ES pats”. Par pārējo nav nekādas atbildības.
2. sadzīviski ērtais attiecību līmenis
Nereģistrētā kopdzīvē cilvēki jau uzņemas atbildību viens otra priekšā, lai arī uz nenoteiktu laiku.
Hierarhija
3. savstarpēji atbildīgais attiecību līmenis
Laulībā, kas tiek reģistrēta attiecīgajās valsts institūcijās, cilvēki apliecina savu atbildību gan sava laulātā drauga, gan arī valsts un sabiedrības priekšā.
4. visaptveroši atbildīgais attiecību līmenis. Laulībā, kura tiek noslēgta Dieva priekšā draudzē, cilvēki apliecina savu atbildību gan viens pret otru, gan valsts un sabiedrības, gan arī Dieva priekšā
LAULĪBA KĀ KOPDZĪVES FORMA
Izprotot laulību kā Dieva iedibinātu kopdzīves formu, nav iemesla bailēm laulāties:
- gan vīram un sievai savstarpēji vienojoties,
- gan savu uzticību un lēmuma stingrību publiski apliecinot,
- gan likumā noteiktajā kārtībā savu laulību noslēdzot.
Dievs šādu laulību atbalstīs un uzturēs.
LAULĪBAS BŪTĪBA
Laulības ietvaru nosaka vīra un sievas savstarpējā uzticība, un laulības piepildījums ir vīra un sievas intīmā dzīve.
Gan laulības būtība, gan uzdevumi nosaka laulības pastāvīgumu un laulāto atbildību vienam pret otru, pret nākamo paaudzi un sabiedrību
VĀCU PROTESTANTA TEOLOGA Dītriha Bonhēfera mācība
Laulība ir kas vairāk nekā divu cilvēku mīlestība, un laulībai pieder augstākā cieņa un spēks.
Kopīgajā mīlestībā abi partneri redz vienīgi savas svētlaimes debesis, taču caur laulību abi laulātie ir savstarpēji atbildīgi un atbildīgi pasaules un cilvēces priekšā, viņi ir ģimene.
MĀCĪBA (1)
Laulības svētums, privilēģija un savstarpēji dotais solījums stāv augstāk par mīlestības svētumu, privilēģiju un solījumu.
Nevis mīlestība uztur spēkā laulību, bet no laulības noslēgšanas brīža, laulība uzturēs spēkā abu laulāto mīlestību.
MĀCĪBA (2)
Mūsdienās pāri savu kopdzīvi balsta uz mīlestības attiecībām, pieķeršanos, kaisli, kas tiek uzskatīts par vienīgo, kas uztur laulību, sacementē attiecības.
Sabiedrībā šādu kopdzīvi bez laulības uzskata par pašsaprotamu brīvprātīgas izvēles un rīcības jautājumu.Tieši laulība ir mīlestības pamats, ne otrādi.
1. PROBLĒMA
Šķiršanās statistika Latvijā (vairāk nekā puse no gada laikā noslēgtā laulību skaita tiek šķirtas) norāda uz to, ka
Eiropā obligātais pirmslaulības «mīlas romāns» kā pamatnosacījums laulībai nav nekāds garants laulības stiprumam un noturībai. Un bieži tiešām ir tā, ka mīlestība ir kas tāds, kas pastāv tikai līdz laulībai un tad pamazām zūd.
2. PROBLĒMA
Aktuāla Eiropas mūsdienu sabiedrības problēma ir tas, ka mīlestība tiek definēta kā nosacījums kopdzīvei, atmetot laulības slēgšanu vispār. Šīs alternatīvais ģimenes modelis redz laulību kā formalitāti, jo kopdzīve beidzas tad, kad beidzas mīlestība, un cilvēks ir brīvs uzsākt jaunas mīlestības un jaunas kopdzīves attiecības, cilvēks ir brīvs no atbildības, kuru prasa laulība.
MĪLESTĪBA
Mīlestība ir jūtas, kas atraisa cilvēkā labo gribu, vēlēšanos mīlestības objektam sniegt kādu subjektīvu labumu pārākajā pakāpē: uzticēšanos, piedošanu, līdzjūtību, aizsardzību, cieņu, baudu, materiālu labumu, pretī saņemot emocionālu pārdzīvojumu.
0
0