..biju,biju jauniņa!
Un stulba ar vēl!
18 gados apprecējos,visu dzīvi sev pačakarēju... mācības tālāk vien neklātienē... utt!
Bet nu neko... viss notiek tā, kā tam jānotiek!
Ne mirkli nenožēloju, ka izšķiros!
Un to, ka biju ļoti jauna māmiņa arī ne!
... pagāja gadi... pienāca laiks, kad kopaāar dēlu varējām sākt uz restorānu iet... un tā arī tauta nesaprata,kas īsti -brālis ar māsu, vai dēls ar mammu!