Nē, nu drēbes es visas izmetu no skapja un atdevu. Vērtīgākais, ko var panest ir aizstiepts. Konflikts bija par mūsu meitas vectēva rakstāmgaldu. Bet tas šķita atrisināts.Par diviem mēnešiem, kopš nedzīvojam kopā, esmu sanēmusi latu. Protams, uz kakla man tika uzsūtīts sociālais dienasts. Bet tā kā mans zemes īpašums ir hektārs pilsētā es viņeim norādīju, kur ir viņu vieta
Kuponu pa 5.50, lai ietu uz kinīšiem ar bābuļiem es arī atdevu. E sesaprotu, tiešām, tiešām
Uz veco vectēva ledusskapi, televizoru, veļasmašīnu man nav morālu tiesību? Uz ko? Ddesmit gadus kundziņam esmu pirkusi paiku, lai šis var pirkt mantiņas. Tās nu jau ir aizvestas... Ko vēl???