Par jau izveidojušamies personībām nav ko runāt - tādas tās ir.
Vienu otru pazīmi, ka piem. sadismu, var jau bērnībā viegli diagnosticēt. Iārstēt - neesmu pārliecināts. Bija tāds periods, kad lobotomiju uzskatīja par izeju, pēc tam, atcēla.
Tagad cīnamies ar metodēm, kā mazināt sadista tieksmes - ne visai izdodas.
Ar homosexuālismu laikam līdzīgi. Ir tieksme, to varbūt bērnībā var mainīt, bet pieaugušajiem, ja pats ļoti necenšas, nekas labs nesanāk. Dažreiz arī cenšoties nesanāk.
Tak pamatproblēma ir - heterosexuāls bērns no dzimšanas aug homosexuālā vidē - kāds var būt rezultāts?
Tas experiments tomēr pārāk bīstams, jo nav prognozējams.
Ar nepilnām ģimenēm ir citādi - tur vismaz vērtību orientācija ir normāla. Tomēr, cik nav pieredzēts, ka mātes vienīgie lolotie un mūžam vaļā nelaistie dēliņi tādi ņergas vien izaug. Arī par to ir vērts padomāt
0
0