orentāciju kādu?

Nevaram

Patiesībā, jau nav slikti bērns, bet skatoties uz jūsu attiecībām, kāda radītos bērnam orentācija?

Lordiņ, - tu sāc iesūnot...

Laikam, visu laiku pa miegam, ko var gribēt..Es neesmu pret jūsu attiecībām, bet kam jums bērns vēl jābojā, bet varbūt esmu nosunojis?

Es ieteiktu veikt apaugļošanu abām! Divi bērni - mazāk problēmu!
Par valsts demogrāfisko situāciju arī vajag padomāt!

Jā, to gan vajag, lai vairāk būtu bērnu, vienalga kādā veidā un ar ko, ka tik bērnu vairāk... Es par, ja kas varu apaugļot abas...

pokere-tu pēc savas pieredzes dod padomu?

Orieantācija nepārdzimst un neieaudzinās. :) Tad arī vietuļās mātes un vientuļie tēvi izaudzinātu mūžīgos vientuļniekus. Vai tad ne?
Manuprāt, būtiskākais ir tas, ka bērns aug mīlestībā, bezaizspriedumainā un brīvā vidē, kur viņam kā piemēri redzami dažādi ģimenes modeļi. Un viņš pats drīks izvēlēties, kādā modelī vēlas dzīvot.
Esam daudz par to domājušas. Krustvecāki būs laimīgā laulībā jau 7 gadus nodzīvojis heterosekusāls pāris. ARī vecvecāki ir heteroseksuāli.
Nedomāju, ka mūsu ģimenes modelī pastāvētu lielāks riska faktors bērnam izaugt ar "netradicionālu" seksuālo orientāciju, nekā jeb kurā citā ģimenē ar savām problēmām un zemūdens akmeņiem.

Domāju, ka daļēji tev ir taisnība par tādiem nepiedzimst, bet tādi izveidojās laika gaitā, atkarībā no daudziem faktoriem. Viapār jau visi savā ziņā ir biseksuāļi, tikai citi to pieļauj fantāzijās, citi pamēģina, un citi paliek kopā. Un vispār liela ietekme ir arī sabiedrībai, kas patstāvīgi cilā šo tēmu, tad gribot negribot jāsāk par to domāt, kā būtu ja būtu. Ja jums labi kopā, tad uz priekšu.

Lords izņēma man vārdus no mutes! Tiešām, kāpēc mākslīgo?? Te Tautā "apaugļotāju" netrūkst!
Atbilde īpaši lordam - jā, man bērni ir divi! Ne velti saka, viens bērns - rūpju bērns!

Nu man ir vairāki, ko man tagad darīt?

Priecājies! Būs, kas mums pensiju pelna!

Jā ārzemēs, mums ne sudu... Un beidzam viens par otru, te ir cita tēma...

Es teicu, nevis nepiedzimts, bet nepārdzimst.
Tā ir būtiska atšķirība.
Es būtu gribējusi piedzimt vismaz biseksuāla.
Mani vecāki ir heteroseksuāli un visādi citādi "normāli", cik vien "normāli" spēj būt divi vecāki, bet kopš es sevi atceros, man ir patikušas tikai meitenes.
Kopš sāku sevi apzināties, kā seksuālu būtni, esmu gājusi pie visādiem psihologiem un baznīcā lūgusi Dievu, lai padara mani "normālu". Jo tādai sabiedrībā vieglāk dzīvot. Bet no tā man vīrieši nesāka patikt.
Tāpēc, es nedomāju, ka homoseksuālitātei vai jebkādai citai seksualitātei ir saistība ar sabiedrības ietekmi, kādas tēmas cilāšanu vai necilāšanu. Varbūt.. ja bērns neko citu neredz.
Bet šis "gribot, negribot jāsāk domāt" variants, manuprāt, pat ja notiek, ir nepatstāvīgs. Jo katrs jau tāpat atgriežas pie tā, kas viņam patīk, un katram patīk tas, kas patīk. Neatkarīgi no tā, ko par to saka citi.

Un kur slēpjas problēma? Kāpēc to visu nevar pateikt arī ārstei?

Tad kāpēc jautā mums padomu, rīkojies kā uzskati par vajadzīgu, un nevajadzēja cilāt šādu tēmu..Un baznīcas, ne psihologi nepalīdzēs. Ko tur teikt, esi laimīga kāda esi, un dzīvo savu dzīvi... Un kas attiecās uz sabiedrību, tad drīz vairs neviens nemurminās, būs apraduši, un ar laiku vairs arī seksā nešķiros, kas ar ko, ka tik labi..Lai veicās...

Es gaidīju uz atbildi no kāda, kam bijusi līdzīga pieredze. :) Cilvēks, lai cik pārliecīnāts būtu par savu viedokli, pēc dabas tomēr ir un paliek bailīgs... Un labāk divreiz nomēra un tad giež šados jautājumos.

Peec kaadiem kriteerijiem izveeleesieties spermas donoru?

:D Pēc acu krāsas un maka biezuma noteikti